tethys_

Es ciest nevaru, kad par pilnīgi visu mēģina otru nosist pie zemes un apgalvo, ka viss ir slikti un neko nedara pareizi.
Ievācamies mājā, kura jāremontē, bet nav jāmaksā īre - stulba izvēle, kāpēc ieguldīt ne savā mājā darbu?
Gribam pirkt māju uz kredīta - kredīti šausmīgi.
Gribam māju puslīdz civilizētā, bet zaļā vietā - tās visas ir izpirktas.
Gribam pirkt laukos - laukos ir šausmīgi, jūs neizturēsiet.
Gribam īrēt citu māju labākā vietā - kāda jēga īrēt, vajag pirkt.
Lai ko mēs negribētu darīt, VISS ir nepareizi, nekas mums neizdosies, mēs neko nesaprotam, un tas notiek arī sevi pilnīgi pretrunās novedot aiz milzīgās vēlmes iestāstīt, ka mēs darām nepareizi. Ja mēs gribam vienu, tad otru, ja griba otru, tad vajag pirmo.
Būtu smieklīgi, ja nebūtu tik kaitinoši. Un pamēģini tik aizrādīt - "es neko tādu nekad neesmu teikusi!"
Un viss. Neesmu teikusi, nekad, pat prātā nav nācis. Un ko lai pasaka? Esi gan teikusi? Nē, tu pārprati. Un viss sākas no sākuma.