tethys_

Kā man derdzas, ka tas viss nav par to, ar ko tu veido attiecības un nodarbojies ar seksu, bet gan par spalgām balštelēm, košām krāsiņām, manierīgu gorīšanos un nebeidzamu, cukurotu popkultūru. Pamēģināju parunāties ar kaut kādiem cilvēkiem, protams, saskaros ar bifobiskiem, debiliem komentāriem, ar kādiem viņi zāģē paši to zaru uz kā sēž.
Varu saderēt, ka šai subkultūrai nav ne mazākās vēlmes iegūt kaut kādas tiesības, jo citādāk nevarēs ņerkstēt. Nesaprotu, kā kaut viens normāls LGBT cilvēks var to visu izturēt. Un arvien mazāk brīnos par to, ka mūs visus ienīst, jo es arvien vairāk un vairāk ienīstu visu to glumo kompāniju, kas ir pārņēmusi vadību un aizēno visus LGBT cilvēkus, kas nevēlas piederēt pie šīs norobežotās un šaurprātīgās kompānijas. Grūti atrast vēl stereotipiskākus cilvēkus, kā tos, kas aktīvi darbojas LGBT komūnās. Liekas, ka viņiem savas galvas vispār nav, visi štancēti pēc varbūt ne gluži viena, bet dažiem paraugiem.
Man bija cerība, ka citās valstīs tā nav, bet, papētot un parunājoties, ir pat vēl trakāk. Visa tā bezgaumība, stereotipi, jušanās pārākiem par visiem "vienādajiem" jetero cilvēkiem, lai gan paši ir vēl vienveidīgāki.
Jā, izlādēšanās, bet mans izpētes darbs ir beidzies ar jau diemžēl paredzamu iznākumu. Tā ir konkrēta, ļoti noslēgta subkultūra, pilna ar aizspriedumiem un stereotipiem, un tai ir maz sakara ar reālu cilvēktiesību aizstāvību.