"No matter how good you are, there's always a million people better." (Homer Simpson)

"Gotcha. Can’t win, don’t try." (Bart Simpson)

(Reply to this) (Thread)

nu tak

(Reply to this) (Parent)

bet ja nu ir vērts darīt vienkārši tāpēc, ka tā ir Tava joma, un patīk, un gribas? mūsdienās cilvēki dzīvo ilgi, gan jau savus mērķus paspēsi sasniegt.

turklāt - nevar zināt, kādu īpašu pienesumu Tev dos tā atšķirīgā pieredze, kuru esi ieguvusi, dzīvojot tieši savu dzīvi, kamēr tie "jaunākie un izdarīgākie" ir krājuši sasniegumus jomā.

(Reply to this) (Thread)

es caur joku domāju tieši to pašu - tas, ka kāds hipotētiski kkur kkad vienmēr būs labāks, nenozīmē to, ka tev vajadzētu pārtraukt pievērsties lietai, kas tevi interesē un patīk

(Reply to this) (Parent)

man ir drausmīgas ambīcijas, kas nepabarotas saīgņojas un met visu pa gaisu, liekot atkāpties. tāda "vai nu visu, vai neko" attieksme.

(Reply to this) (Parent)

Man liekas, ka vnk jāizdzen no sevis tā vecumu salīdzināšanas lieta, kas mūsos dzīvo kopš skolās sadalīja pa klasēm.

Nu un, ka jaunāks un jau priekšā? Viņš pirmajā klasē sāka iet trīs gadu vecumā, bet tu - tikai astoņpadsmit. Vai nu kaut kā tā.

Es šo sāpi ļoti saprotu, bet pati sev tiešām cenšos salikt visus pa "klasītēm", rēķinoties, ka manas priekšnieces skolā sāka iet, pirms es piedzimu, bet daži par mani vecāki cilvēki - pēc manis. Nezinu, ceru, ka saprotami.

(Reply to this) (Thread)

bet tieši tur jau tā sāpe rodas. kāds ir sācis iet pirmajā klasē agrāk nekā es, agrāk apguvis pamatprasmes un agrāk iemeties darba tirgū. un vēl jau sāpe arī par to, ka es neesmu tas runātīgais, daudzsološais, sevi reklamēt spējošais cilvēks, kas nonāk vietās vienkārši tāpēc, ka viņu pamana un atceras. es pārbīstos un ielienu kaktiņā, nevis smaidu un eju pretī runāties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu un, ka viņi sāka? Salīdzini sevi pa klasēm, nevis pēc vecuma, that's my point. Ja četrdesmitgadnieks ar laimīgu karjeras dzīvi bulciņu cepšanā pēkšņi izdomās, ka grib būt rakstnieks, es viņu netiesāšu un negaidīšu, ka viņš sāk ar pirmo klasīti un citiem jau piektais romāns iznācis. Life happens. You do what you do when you do it. Tas vispār neko nepasaka par tavu kvalitāti - tas, kurā dzīves posmā tu to izdari.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

man ir atlicis mazāk laika nonākt tajā punktā. un, kad es viņus panākšu, viņi būs tikuši vēl tālāk. man jāiziet cauri tieši tiem pašiem posmiem, kas viņiem jau ir aiz muguras. jomā, kurā viss balstās uz kontaktiem un pašiniciatīvu (kuras man praktiski nav nemaz), tas nozīmē ļoti daudz.

drīzāk jāiemācās pievaldīt tās ambīcijas, kas ir neadekvātas ieguldītajam darbam. čunčināties savā gliemeža ātrumā, priecāties par iespējām, kas man atbirst, un baigi uz augšu un apkārt neskatīties, lai atkal neiesit pa pašapziņu. tā virsma, pa kuru es rāpoju, jau nav horizontāla, bet viegli ieslīpa. kaut kur jau es nonākšu. tikai nevajag cerēt, ka es, neko nedarot un esot sākusi tik vēlu, varēšu tikpat ātri un veiksmīgi nonākt tajās pašās vietās, kur mani vienaudži.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet es nesaprotu, kāpēc tev viņi jāpanāk? Es nekad nemēģināšu panākt savas priekšnieces, viņas vienmēr man būs priekšā, un tas ir loģiski. Un pat tad, ja viņas būtu vienā vecumā ar mani - so what? Viņām bija cits ceļš ejam, ātrāk nonāca kaut kur, mazāk blandījās apkārt, bet man to blandīšanos vajadzēja, es nevarēju ātrāk. I do my own thing in my own time.

Nu tieši tā, jāskatās nevis uz vecumum, bet uz padarīto. Tu esi nolikusi trīs klases, viņi septiņas. Attiecīgi rezultāts. Man liekas, ka tu esi trešās klases izcilnieks, and why not? Tas ritentiņš iesākumā griežas lēnām, un tad vienā brīdī viss notiek uzreiz. Ir pacietīgi jāvelk pagaidām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc, ka citādi viņi vienmēr būs man priekšā. ja es esmu līmenī ar trešklasnieku, tad vienmēr interesantāks būs tas gados jaunākais trešklasnieks, kas visskaļāk sevi pieteiks. es nespēju sevi skaļi pieteikt, un vecums arī vairs nevar spēlēt manā labā, lai arī es jau vēl esmu jauna.

bet tā jau ir vienkārši mana čīkstēšana atkal. vēlme tikt pamanītai un novērtētai, lai arī nekas vērtīgs nav izdarīts. cilvēki, kas strādā, dara, cīnās un interesējas, nenīd par jaunākiem, varošākiem, spējīgākiem. viņi vienkārši strādā, dara, cīnās un interesējas. es sēžu, blisinu acis un niķojos, jo neviens man vēl nav iedevis oskaru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nezinu, man jaunība kā tāda nešķiet kā priekšrocība, ja abi esat vienā klasē. Par to, kurš ir skaļāks un labāks sevi pasniedz, var runāt, bet es bieži vien, piemēram, bakalaurā mācoties ar saviem vienaudžiem, grupu darbus labprātāk darīju ar trīsdesmitgadīgo divu bērnu māmiņu, jo viņa bija daudz jēdzīgāka.

Nu, darīt vajag vairāk, tur es tev piekrītu. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vot. man tagad no zila gaisa jāizrauj kaut kas, ko es varētu darīt/rīkot/rakstīt/veidot un kas kādam vispār būtu vajadzīgs. cilvēkam, kas studiju laikā ir bijis aktīvs vai kā praktikants/brīvprātīgais vidusskolā spiedies iekšā kaut kur, iespējas atnāk pašas.

es esmu tāds tvnet komentētājs - skauģis un sliņķis, hah.

(Reply to this) (Parent)