печально быть антисоциальным -

08:15 pm

Palasījos bodyshop un iedomājos par kustību, deju, dabu, darbu dabā un tā visa nomierinošo iespaidu uz domāšanu. Hipotēze tāda..

Satrauktam un lēkājošam prātam ir vieglāk, ja uzmanības objekts reāli eksistē dabā, nevis ir iedomās. Vēl labāk, ja taustāms, redzams, dzirdams, saožams, u.t.t.

Tad domas vienmērīgumu nodrošina ārējais objekts. Tāpat kā cilvēks, kad skatās uz svītru, īstenībā ar acīm lēkā pa to, tomēr redz to vienmērīgu. Savukārt, ja līnija jāpatur pašam prātā -- piemēram, neredzot to -- tad dažās situācijās tā nobrūk. Vai ritms sajūk, vai saruna pārlec. Un katram savas spējas saturēt pavedienus kopā. Iedzimtas, iegūtas, vides ietekmētas.