03 Augusts 2010 @ 22:46
 
"ietinu brūces deķītī vecā" [grupa vadītājs konduktors]
pēc tādiem norītiem kumosiem [sarunām&pāremtumiem ar/no bosu par darbu agrās rīta stundās, kad abi esam iedzēruši un pat pāris stundas pēc darbalaika beigām un tukšām sapulcēm], gandarījumu rada apciemot bijušo bosu un bijušos kolēģus. tas ceļ uz kājām. jo tur aizvien mani ciena un priecājas redzēt. kā nekā - gandrīz 5 gadi tur nostrādāti.
kopš vakardienas 3 dienā esmu gulējusi tik 1 stundu [vēl daži pazīstami&feini cilvēki laiž prom uz ārzemēm, bija mums tāds atvadu tusiņš].
esmu pārliecināta, ka pēc kāda laika mans top dzēriens būs rums. būtu jau forši, ja visu varētu norīt tik viegli kā kādu dzērienu, bet es tikai turu sevī. šodien vismaz palika nedaudz vieglāk, bet daudz kas vēl priekšā. tuvāko pāris nedēļu laikā jāpierāda sevi vēl labāk. pa šiem darba gadiem esmu iemācījusies, ka nedrīkst jaukt darbu ar privāto dzīvi. uztvert kā joku var, bet palikt nopietnam - tā, lai neuzzina par daudz. rīt diena, parīt nakts un aizparīt vakars jāstrādā. sestdien laižu uz Bambuļa kāzām!
 
 
pielietas ausis ar:: deficīts - pereļotnaja ptica