laikam šeit vēl neesmu rakstījusi, ka atkal ir sesija un atkal ir grūti. bet pa vakariem ļauju sev lēni dzert vienu vīna pudeli un lasīt “mīlestības grāmatu”, kas savā tizlajā reibumā un maigumā man ir pārāk nikna kombinācija. mīlestībai esmu gan uzspļāvusi, gan nonākusi pie labiem secinājumiem, gan skumusi par citām vētrainām dziņām, kas gaida kaut ko, karoč, tā nav prioritāte, bet man tās pietrūkst.