un koncertu tēmu turpinot, riktīgi skumstu, ka neaizgāju uz bērnības milicju pagājušonedēļ. kāpēc neaizgāju, pat neatceros, katru vakaru kaut kas labs notika, ļoti labs brīvlaiks. bet vakar un šorīt klabināju eseju un klausījos un sāku riktīgi skumt. pagājušajā semestrī, esejas klabinot, uz riņķi klausījos ezerus, pēc tam aizgāju uz pāris koncertiem un baudīju savu mīļo mācību mūziku pilnīgi citā, neizsakāmi labākā vidē, priecājos, ka tā paceļas pilnīgi citā, neizsakāmi labākā kvalitātē, un pati arī kaut kur pacēlos.

tagad eseja ir nodota, varu gultā lasīt hariju poteru, ēst kūkas un dzert alu. lai gan daudz labprātāk vemstītos kādā rīgas bārā. tā es pieķēru sevi domājam pagājušonedēļ aptiekā pie poda - labāk šis, nekā trimda.