|
Maijs 1., 2023
10:48 - Tūre, projekti un kultūras nams, jeb kultūras darbinieka dzīve in the nutshell
1. Aizskrienu uz kultūras namu nolikt baterijas voisoveru ierakstiem. Laižu mājās pabūt mājās, jo drīz nebūšu mājās ilgi. Inese sasirgusi. Kautko pačubināmies. Paskatāmies Unsolved mysteries un tā. Mazliet cepos par savu avoidant attachment. Pēcpusdienā laižu atpakaļ uz kultūras namu uzlikt "Lustīgo blumīzeri". Blumīzera mīļākais teiciens ir "viss bumbās večukiņ". Blumīzerim viss patīk. Sākas balle, katras otrās dziesmas sākumā Blumīzeris atgādina, ka nākamo gabalu dejo vīrietis ar sievieti. Ir kādi 50 apmeklētāji. Blumīzers džadžo visus, kas nedejo un tā - nu tāds normāls šlāgernazi. Ap 2iem viss cauri. Novācu. 2:30 lienu migā. Alles
2. Ceļos 7os un braucu uz Saldu, jo mamma grib lai ar Edžu kārtīgi sataisam kupicas mūsu mežam. Aizbraucu līdz Edžam, tālāk ar viņa jauno VW id-4. Kosmiski protams. Mežā daram to kas tur jādara un es ik pa brīdim rubos ārā. Ap 19:00 viss done. Braucam atpakaļ. Un tad es braucu atpakaļ. Mājā esmu pirms 12iem. Noskatāmies Igoru un čučam.
3. Šī diena visa visa tiek veltīta būšanai mājās. Inese ir izbesījusies, ka visu laiku strādāju, mēģoju vai koncertēju. Es itkā saprotu. Kravāju somu tūrei. Ēdam, skatāmies, guļam un tad guļam pavisam.
4. Sataisu maizītes, kafijas. Pēdējie pieskārieni ceļa somai (kas man liek aizmirst mājās dvieli). Atvadas un eju uz busu. Nobraucis Rīgā savācu tūres busiku (milzīgs VW Crafter) un laižu uz 3S pēc subiem. Tad uz Ā ielu. Uznesam subus augšā. Ir tūres mēģis. 2h nonstop spēlējot nospēlējam visu, ko mākam. Tad drusku brīvais laiks. Daru lietas dejas balvai. Vēl tur kko pagrozos un viss sākas. Kādu 1.5h nosēžu pie ieejas un nenormāli nosalstu. Būt slimam tūrē ir viena no tizlākajām sajūtām everest, tāpēc aši meklēju lielos apavus un lielo jaku. Robis atnes maisu ar Grab kasetēm - naaais! Nenormāli daudz cilvēku. Daudzi ir pirmo reizi. Merča galdu gāž rinķī. Pērk arī Grab kašonus. Karoč kaudze naudas. Nospēlējam norm. Pēc konča melanholiski nonesam aparātus uz busu. Kko mazliet pievācam. Palieku pie Olivera. Viņš mani pacienā ar aliem un episki smirdīgu, bet garšīgu sieru. Off
5. Ceļos pāris stundas pirms izbraukšanas un daru dejas balvu. Dejas balva ir pēdējā laika lielākais projekts - dizāsters, kam nožēloju, ka piekritu. Un iekritu. Pie šī projekta strādāju kopš janvāra ar mainīgiem panākumiem. Pārsvarā negatīviem. Nēnu neko. Daru daru, līdz zvana Jancis, ka ir klāt. Vedam subus uz 3s un laižam uz telpu. Savācam Dāvi, telpā savācam Arti un uz mūzikas veici, tad atpakaļ pie Janča uz mājām un tad uz Viļņu. Mazajā Kablī neesmu bijis 6 gadus. Tur viss ir identiski kā to atstājām tad. Verbaitis kautkāds tievs palicis. Mūs cienā ar lēcām kas savārītas ar piparmētrām. Kādam tā likās laba doma. Nospēlējam. Itkā norm, cilvēkiem patīk. Visi krīt uz merču. Nopērk 1 Grabu. Paliekam turpat. Kad vairs nevaram izturēt palūdzam palikušos tusētājus atstāt mūs vienus, ko viņi arī miermīlīgi dara. Ar Arti uzožam kasti ar Vilnius Hardcore malfunctioning since 1996 krekliem. Kjūt. Guļam.
6. Ceļos stundas x pirms visiem un miksēju kultūras nama ierakstus. Kad visi piecēlušies ejam ēst leišu lidiņā un braucam uz Varšavu. Braucam praktiski visu dienu un mazliet pēc 9iem esam Varšavā. Ievācamies Adā Pulavskā. Visur ir auksts izņemot virtuvi un mūsu telpu. Satiekam Dimu. Viņš mūs baro kā uz kaušanu. Iedzeram alus un guļam. Thats it.
7. Visi ceļas un iet staigāt varšavu. Es palieku darīt dejas balvu. Kautko jēdzīgu pat sadaru. Ap 5iem pārējie ir atpakaļ. Oliveram sametušās tulznas un viņš cieš. Sanesam aparātus. Saundčeks, merča galds un viss gatavs koncim. Pirmā grupa kkāda poļu nekādā grupa. Šausmīgi daudz krievu, bet vēl vairāk baltkrievu. Baltkrievijā pēc "vēlēšanām" visus sāka likt cietumā, tāpēc visi kam bija iespēja pārcēlās uz Poliju. Močījam mēs, skan jocīgi, bet ir baigi labs vaibs, vnk hujārijam. Nenormāli sadauzu roku pret basa bridžu, mazliet asiņoju. Bet tā viss zajebiss, forši nospēlējam. Atnācis arī Mareks un Alina. Pēc koncerta sēžam ar Mareku, Dimu un Alinu, līdz jāiet gulēt. Nakšņojam vienā telpā ar nekādo poļu grupu. Man pohuj, izrubos momentā.
8. 8os atveru acis un esmu augšā. Ir pieejama duša - oumaigād cik labi. Dima sataisa brokastis, pasēžam, atnākuši vēl pāris baltkrievu draugi no Grodņas garāžas laikiem. Es jūtu izteiktu dažādu pārtikas ciešu (cietes) koncentrāciju sevī. Ap 11iem kustam ārā uz Krakovu. Iemirdzas saulīte, ir super silts, šausmīgi forši. Pāris km no varšavas iemirdzas arī check engine, bet nekādu jūtamu erroru nav. Restartējam - pazūd. Krakovā ierodamies par ātru. Krakovā nav saules, ir dirsā auksts bļeģ. Atnāk ziņa no nekādās poļu grupas - viņu dziedātājam ir kovids. Pastaigājam pa pilsētu un laižam uz skvotu. Tur mūs sagaida puiši ar, kā lai to precīzāk nodefinē - ar tādām kā civilizācijas neskartām sejām. Durvis stāv vaļā, iekšā ir precīzi tikpat auksts kā ārā. Es nebrīnītos, ja mēs tepat arī nakšņotu. Nav skaidrs kurš īsti ir orgs. Neviens nesarunājas. Vnk ienākam un uzkrāmējamies. Skan itkā kūl, bet ir ļoti auksts un visai pasaulei viss ir pohuj. Nāk virsū temperatūras sajūta. Mums dod kartupeļus ar seitanu - karoč vēl ciete. Olivers aiziet uz veikalu pēc šņabja. Kkāds onka tirgo kasetes, nopērku Newborn/Dawncore splitu. Dima iesmaržojas un pasaka, ka smaržas domātas tev, nevis kādam citam - uzvelc smaržas, uz ko Olivers pasaka - kā uzvilkt amfetamīnu. Nospēlējam diezgan kūl. Man vairs nesāp spranda no headbangošanas - uzkačāta. Tomēr nakšņojam pie orga - Barteka un viņa draudzenes. Viņam ir vēja suns Djego un parasts kaķis Valkīra. Mūs cienā ar vēl seitanu un kartupeļiem. Mans gremošanas trakts ir tuvu kolapsam. Viss īstenībā ir foršāk, kā likās.
9. Ceļamies, ēdam superforšas brokastis (ir arī seitans, tikai sagriezts gabaliņos). Atvadamies no Barteka. Ejam uz busu, Dima paliek Krakovā, atvadamies un laižam uz Prāgu. Ap 4iem esam klāt. Klubs 007, kur ir spēlējusi katra grupa, kas ir spēlējusi Prāgā kopš 90ajiem. Mēs šeit bijām 2008. gadā kopā ar Insuciety. Klubs nav mainījies necik. Arī skaņotājs tas pats. Konci organizē aģentūra, kas organizē Brutal Assault. Kādās 15 min uzkrāmējamies un kādās 5ās nočekojamies. Orgčalis ir šokā par ātrumu. Atbrauc iesildošā grupa, uzliekas un visa viņu būtība liecina, ka diezkas nebūs. Viņi čekojas kādas 2h. Ēdam un laiskojamies. Pirmā grupa spēlē - diezkas nav. Spēlējam mēs un ir superdīvaini, itkā forši, bet savādi. Cilvēkiem patīk, mūs izsauc nospēlēt vēl vienu dziesmu. Iesildošā grupa iedod zaļo. Uzkurījam un sakrāmējam busu. Laižam uz viesnīcu. Mums ir maza ballīte. Guļam.
10. Brīva diena. Drusciņ pastrādāju un ejam Prāgēt. NoPrāgējam visu dienu. Visur daudz cilvēku. Ejam ēst kkādā Olivera supergaļas vietā. Es ēdu čehu nacionālo marinēto sieru, kam visu laiku aizmirstu nosaukumu. Ap 9iem ar Oliveru braucam mājās. Vēl drusciņ pastrādāju. Drusciņ brīvais laiks. Guļu.
11. Brīva diena. No rīta zooms ar Santiem un visu atlikušo dienu strādāju. ā nu aizgāju uz benzīntanku pēc kafijas. Bet principā kā kādos 11:00 piesēdos, tā ap 20:30 atsēdos ar acīm kubiciņu formā. Zēni īstā brīdī atnāca ar džointiņu. Mazliet netflix un off.
12. Guļam, brokastojam un veļamies uz busu. Iebraucam Tesco pēc suvenīru snackiem un Dāvis atjēdzas, ka atstājis pulksteni viesnīcā. Braucam atpakaļ, manliekas kādu stundu braucam tās 15 min no viesnīcas līdz tesco. Viss ir - aizbraucam uz berlīni. Esam klāt vēlā pēcpusdienā, kamēr atrodam parkingu, kamēr iečekojamies ir jau vakars. Ejam kkur ēst. Smalkā rajoniņā dzīvojam. Es ēdu Spëtzl makaronu. Jocīgi, bet forši. Kad visi uzbarojušies zēni aiziet vēl staigāt Berlīni, es vairs neko negribu un ar O ejam uz viesnīcu. Netflixēju un guļu.
13. Kā jau parasti ceļos krietni pirms pārējiem. Aizeju uz apstūra beķereju pēc kafijas un paņemu arī maizītes biedriem. Kko kūkoju, pīpēju, ēdu, jūtūbēju. Kad visi piecēlušies, ejam berlīnēt. Plašu veiči, komiksu veicis, mil apģērba veicis. Satiekam Daci un viņas džeku Adamu. Ēdam. Ejam uz Wolves In The Throne Room koncertu. Itkā forši. Aizejam uz vēl pa aliņam un laižam mājās. Iekrītu gultā un izslēdzos.
14. Brīvās dienas ir cauri, šovakar koncerts. 11os izmetamies no viesnīcas un ejam kur nu kurais. Līst lietus. Nevaru atrast pastkastes un pastkartes. Aizbraucam uz Alexanderplatz, kko pastaigājam pa veikaliem, līdz apnīk un ar O braucam atpakaļ uz rajonu. Ieejam mex restorānā El Dorado - baigi labi. Paēdam, padzeram un ejam tikties ar biedriem. Biedri ierodas pēc 30 min, kuras varējām pavadīt El Dorado, bet nepavadijām. Braucam pie Ļeņina - Ļeņins ir poļu džeks ar neizrunājamu vārdu, kurš organizē koncertu. Esam pazīstami kopš Köpi laikiem. Ļeņinam ir siena nokrauta ar platēm. Kkādi 4000 aitemi ar crust hardcore. Saēdamies vēl un laižam uz vietu. Vieta ir supermaza. Apmēram kā Aptieka. Es kkā biju iedomājies, ka tas būs kas lielāks. Cilvēki tik nāk un nāk. Atnāk arī Kostas un Gotje kurus negaidīju, bet neatnāk Elīza, kuru gaidīju. Spēlē pirmā grupa, ātri un jocīgi. Spēlējam mēs, itkā norm, bet jocīgi. Koncertu veltam Artim - mēs netiktu galā bez viņa. Tā arī nepagūstu ielekt koncerta vaibā. Pēc koncerta esam superslapji. Lēnām atjēdzamies, pļāpājam ar Berlīnes paziņām, daudz jāpļāpā. Dace piedāvā iet pasēdēt, bet es un pārējie liekamies baigi izmīcīti un nav iekšā. Atvadamies, aizejam pēc picas un laižam pie Ļeņina. Parkojoties pie mums piebrauc polizei. Pārbauda doķus un liek iepūst trubiņā. Kad saprot, ka neesam armagedons un riteņiem, viņi mums pastāsta kā labāk parkoties un palīdz to izdarīt. Pie Ļeņina, pica, duša, pļāpas un alles.
15. Jābrauc mājās. Nu vnk braucam. Neatrodam lielveikalu, kur sapirkt rietumu labumus lai gan nevarētu teikt, ka ļoti meklējam, vairāk ceram. Tikko ārā no berlīnes izpīpējam visu, kas palicis, jo mums ir viegli traumatiskas attiecības sērijā autobānis, policija, zaļais un mēs. Varšavā piestājam paēst - no ēstuves līdz rīgai rāda 666km. Izdomājam nenakšņot pa ceļam. Nu tad vnk braucam. Ap 04:30 esam Ā ielā. Stiepjam visu augšā. Izvadājamies pa mājām, es atkal palieku pie Olivera. Izdzeram mega garšīgu bumbieru šņabja šotiņu no Čehijas, par kura eksistenci man neviens neko neteica un das ist alles.
16. Pamostos, eju uz Narvi pēc kafijas un pārpakoju somu. Izdzeru kafiju, savācu loriņus un laižu uz autoostu. Ap 3iem esmu Smilčā. Nopērku ziedus un satieku Inesi. Viņa grib izskatīties nopietna un auksta, bet īstenībā grib smaidīt. Kko mīcamies pa māju. Aizvedu Ineses mammu uz busu. Eju pagulēt. Kad pamostos, ir jau vakars. Izejam laukā. Lazdukalnā ir foršas šūpoles, tur satiekam Riksi, kurš grib nākt mums līdzi. Aizvedam mājās un izejam aplīti pa pilsētu. Kko paskatāmies un guļam
17. Guļu līdz 10:00, kas ir mega ilgi priekš manis. Mans mošanās defaults ir 07:30 - 08:00. Brokastojam, kafijojam, kurinu plīti. Dīloju dzīvokļa apskati. Eju savākt Volvo, kam meistars nevar atrast erroru cēloni. Kkāds (man) pilnīgi bezjēdzīgs dejas balvas zooms 2h garumā. Volvo jāiet skate (here we go again), gaidu rindā kādas 2,5h, līdz uzzinu, ka visa motora apakša ir eļļaina un nedeg kkādas lampiņas. Pēc skates aizlaižam uz Depo un mājās. Skatāmies foršu filmu par Tūvi Jansoni.
18. Inese brauc pie zirga, es eju rukāt dejas balvu. Diezgan daudz sadaru un paspēju samiksēt arī vienu tesas jauno dēmuci un eju mājās piečubināt kko ēšanai uz Ineses atbraukšanu. Pēc tam sataisu rāmi rozei. Ēvelēju dēļus ar tēta padomju laika ēveli, kas, man kauns to atzīt, liekas daudz krutāka par modernajām lētajām ēvelēm. Bīstamāka, gan arī. Tas paņem kādu laiku. Rīt jābeicē. Inese uztaisa mega garšīgu ramenu. Nopērku 8 vasaras riepas, vairs nebija nevienas. Nopērku Rika Rubina grāmatu, nopērku sēklas. Iztērēju kaudzi naudas. Pēcāk dīloju kultūras nama iepirkuma tehno specifikāciju, kas ir kautkas diezgan murgains. Birokrātija mani nogalina. Lienam gultā un skatāmies “Viss būs labi”. Man ļoti patika.
19. Eju beicēt rozes rāmi, padaru vēl šo to un taisāmies atpakaļ uz Valmieru. Iebraucam Depo pēc vēl augiem un vēl lietām. Pēc Depo skatāmies dzīvokli. Mazs un wc kāpņu telpā, i guess not, bet visādi citādi baigi labs. Tad laižam mazgāt Volvo motora apakšu lai serviss var saprast kas vispār notiek. Pēc tam aizlaižam uz mēbeļu humpalām un Lidlu. Kad gribam braukt no Lidla Volvo atkal izdomā, ka ir laiks erroriem un vnk neslēdzas iekšā. Štepselēju CEM bloku iekšā un ārā, nekas nemainās. Pa to laiku esmu sazvanījis servisu Valmierā, ko ieteica, kāds no šejienes. Paštepselēju vēl un auto pēkšņi iedarbojas. Aizbraucam uz to servisu un sadīlojam, braucam mājā izkrāmēt augus un lietas, paņemt Mondiņu un laižam atpakaļ. Volvo noliekam servisā un braucam mājās. Mājās uzriktējam rozes rāmi - smuks. Piekaru šūpuļkrēslus, pieskavoju vastulku pie āra galda un kko vēl. Inese krāmējas uz Rīgu, es mazgāju traukus un kko drusku piepalīdzu Inesei. Vakarā noskatāmies Igoru un viss cauri.
20. Šodien 09:30 ir senioru mediju pratības seminārs. 8os esmu kultūras namā un krāmēju visu augšā. Apdullinoši garlaicīgs pasākums ar Apvedceļa dziedātāja muzikālo pārsteigumu beigās. Sveškaunīgi. Novācu visu un mājās pabeidzu rozes rāmi. Sanesu iekšā jaunās, šorīt atvestās riepas. Iekurinu krāsni un eju uz studiju rukāt dejas balvu. It kā izdaru šoto un ap pus7iem izdomāju, ka man apnika. Eju mājā darīt sev brīvo laiku. Uzvāru pārpalikušo miso buljonu ar rīsu nūdelēm un tofiku. Skatos Tarantīno Death Proof, ko biju redzējis kkad sensen. Un kkā tā arī nobumbulēju visu vakaru. Atbrauc Inese no Rīgas, sanesam iekšā lietas no mašīnas, paskatāmies Igoru un čučam
21. Pieceļamies, kafijojam. Šodien "Mēs, roks, sekss un psrs" kultūras namā. Uzbūvei jāsākas 11os. Neviena nav. Izrādās ka kino zālē ir arī seminārs par sirds veselību, uzlieku arī to. Pačekoju lielās zāles tumbu izvietojumu un vēl kkādus sīkumus līdz pus1os ir klāt arī Valmierieši, bet izrādās, ka skaņotājs būs tikai ap 3iem. Bļe es nevaru izturēt, tā kā tāds čigānu tabors bez pulksteņa un telefona. Eju uz studiju šancēt dejas balvu. Diezgan daudz sašancēju līdz Inese sauc ēst. Paēdam kārtējo Ineses tālo austrumu šedevru un eju atpakaļ rukāt. Tad eju uz kultūras namu tikties ar skaņotāju. Skaņotājs izrādās mazs puisītis. Tā kā man tie valmierieši ir paspējuši izbesīt, sveicu skaņas puisīti ar vieglu nicinājumu uz ko šis drebošā balsī man jautā "jūs tiešām esat Tesas basists" - jā nu negaidīti. Parādu visu, ko varu viņam parādīt un back to studio. Pēcāk aizeju mājās un ejam skatīties izslavēto "Mēs roks, sekss un psrs". Man likās ne pārāk atjautīga, ne pārāk inteliģenta ar ne pārāk labiem līdz sliktiem aktieriem. Johansons gan man patika. Scenogrāfija asprātīga, dramaturģija vāja, režija garlaicīga. Tas kas manī paliek no izrādes ir doma par to kā skanētu "mēs pārtiekam viens no otra" ja to dziedātu ar vokoderi. Palieku novākt savus loriņus un semināru kino zālē un eju mājā. Paskatāmies kkādas mulķības un guļam.
22. Šodien Māra Slokas jubilejas koncerts. No rīta skrienu ielaist uzbūvi un parādīt kur kas stāv un pišu prom. Rukāju dejas balvu. Kkad Inese sauc ēst - ēdam pirmo reizi ārā un pirmo reizi sparģeļus šogad - episki. Eju atpakaļ rukāt. Ap 4iem eju mājās, aizeju veikals un tad pievēršos dārzam. Jāpārstāda hosta, kas pārvēršas par 2 hostām un jāņoga. Baigā rakšana, tā arī norokos līdz pat vakaram līdz man viss ir apnicis un eju istabā. Noskatāmies labo Igoru un vienu Unsolved Mysteries un liekamies uz auss.
23. Grab megamēģis. No rīta sataisu kaudzi sendviču un braucu. Tas tā arī ir 12:00 - 20:00 ar trīs ne pārāk garām pauzēm pa vidu. Tik garš mēģis man laikam nebija bijis. Vēl ir dahuja ko darīt, bet pagaidām izklausās cerīgi. Stulbi, ka nākamais mēģis tikai pēc 2 nedēļām. Palieku Salaspilī. Skatos doķeni par Butch Vig Smart studio un mazliet The Diplomat un čučiņš.
24. Zombiju mēģis. Baigi raw, bet jāsāk kautkas darīt. Man dzīvē pietrūkst Kvadrifrona. Parunājam ar Klāvu par Zombjiem un domāju braukt mājās ar busu, jo Inesei vēl Arājs. Nosvārstos par labu pagaidīšanai un Arāja noskatīšanai. Līdz tam daru Dejas balvu, izrādās, ka vēl ir dahuja ko darīt. Akdievs, manliekas tas nekad nebeigsies. Arājs pienāk, vēlāk uzzināšu, ka publika sastāv, bezmaz, tikai no cilvēkiem ko pazīstu, bet es neredzu nevienu. Man prasās Arāja muz pārstrādāt lai skan labāk, tur vienā brīdī sākās baigais failu mudžeklis un beigu rezumē palika tāds pusjēls, bet nu būsim godīgi, tā pārstrādāšana, droši vien nenotiks nekad. Braucam mājās, Jungian life par matiem, no kura daļu, nemaz neklausos. mājās vnk guļam.
25. Aizvedu mondiņu nomainīt riepas. Pēc stundas savācu. Šodien kultūras namā sapulce par pilsētas svētkiem. Ir tīmā pāris ņaukstētāju, kam viss ir slikti un neko nedrīkst darīt, bet kopumā nav tik traģiski. Viss gan liekas mazliet haotiski un ārpus google sheet laika plāna tvēriena. Pēc sapulces parunājamies ar Edgaru, viņš man piešķir vienu teritoriju pilsētā, ko menedžēsim mēs ar Savvaļu. Izejam paskatīties svētku teritoriju un iekožam. Nēnu interesanti. Eju rukāt Igoru, bet mazliet pieķeros arī vienai savai idejai.
26. Inesei rīga. Man dejas balva. Slinki padaru to (bet paskatos arī kautkādus jūtūbus) un eju uz kultūras namu. Tur šodien Ufo standups. Saspraužu un sadaru un sākas. Īstenībā ir diezgan kjūt. Varēja būt koncentrētāk, bet kopumā mīlīgi. Pēc izrādes forši papļāpājam. Tur spēlē giču un dzied džeks, kurš spēlēja giču Sarkano lukturu ziemā JRT, kas bija mana pirmā izrāde kā skatuvniekam. Eju mājās un esmu mega noguris. Atbrauc Inese. Krāmējamies un skatāmies Igorčiku. Igor, Igor, saki man tā - kas šodien notiek Bahmutā. Kopumā mani dzīvē interesē tikai viena lieta - kad sāksies Ukraiņu pretuzbrukums. guļam.
27. Dejas balvas mēģis. Inese aizbrauc ātrāk, jo brauc caur zirgu un viņai Arājs vakarā. Es mazliet kko pačubinu, uzkurīju un eju uz busu. Busā skatos Diplomat un Fury. Mēģis itkā norm, vēl drusciņ jāpadara un ceams, ka kautkas tur būs. Sāks stress par to cik drausmīgi tas viss izklausīsies arēnā. Mazliet papļāpājam ar Ievu un Krišu un eju uz cirku. Kko padaru vēl un noskatos Ieva un Kriša performanci uz mana muzona. Ir ārkārtīgi savādi redzēt horeogrāfiju uz mana muzona, tas laikam tā būs vienmēr. Ilmārs ar Liliju atraduši problēmu tautas dejā, kuru risinu līdz atrisinu. Izrādes laikā mazliet paorganizēju kultūras nama ģēlas. Pēc izrādes palīdzu nobūvēt un kko tur kārtot. man pieterūkst Kvadrifrona, bet man ļoti nepietrūkst tehniskā direktora amats, akdievs cik labi, ka vairs neesmu tehniskais direktors aleluja. Braucam mājās. Siguldā hesis, kas laikam bija par daudz. Tā vispār esmu ļoti resns palicis. Mājās vnk guļam un viss.
28. Tā kā esmu resns, jāsāk vingrot, ko arī daru un pēc tam meditēju. Pa šodienu jāpiedzen visādas dejas balvas astes. Ko arī daru. Vispār to astu ir padaudz. Tad braucam nodot veselu lērumu pudeļu un uz veici un uz stādaudzētavu. Auksts bļe! Eju dārzā rakt. Inese pavēl reanimēt vienu dārza dobīti. Jāuztaisa šaurāka un jāizrok mazās neļķītes un vietā jāiestāda skarainā hortenzija (wims red) - tā uzrakstīts izskatās, ka es saprotu, ko es daru, bet i shit you not - neko es nesaprotu. Pēc tam eju iekšā taisīt fokaču. Kamēr rūgst mīkla uzmocu darba laika uzskaites lapu kultūras namam. Fokača ir gatava un uztaisu Qlab final projektu un viss - teorētiski ir done. Ejam gulēt, nav nekā ko skatīties aaaaaaa.
29. D - Diena - Dejas balvas ceremonija. Pasākumu pogās Gustavs, mana sirds ir mierīga. Māris (skaņotājs) izbesī jau pirmajās 30 minūtēs, tāds gudrinieks, bļe. Izmainu voiceoveru pirmajam audio un viss pārējais liekas akej. Ieva ar Krišu mēģina ar kliku, tas strādā. Baletā uz Pepeinu sakliedz skaņotājs, par to ka P nav nomainījis gičai bateriju, kas ir superstulbi, P sašņūk, viņš gan arī sūdīgi spēlē ģitāru un tagad viņš gan spēlēs sūdīgi, gan būs sašņucis. Līmeņojam skaļumus. Ekvalizējam audio. Line array arēnā kautko dod, bet liekas tāpat būs žopa. Man ir ēdiens, kautko ieknābāju. Gediņš stresā trinās apkārt un komandē, Paula trinās apkārt un komandē. Es mazliet arī. Dienas gaitā izrādās, ka visas nomināciju pieteikšanas ir pārāk īsas un Rūtai puse no filmētā materiāla ir bijis jāizmet. Diezgan debīli to uzzināt ceremonijas dienā. Bet skatoties viss liekas ļoti zajebis. Rūta saceļ stresu. Es atzīstu savu vainu un atvainojos viņai. Mēģis beidzas, esmu jau noguris. Sākas gaidīšana. Torčījam kabinetā, piedzenam vēl pāris astītes. Sāk nākt smalki ģērbtie viesi. Iedzeram šampīti, pēc tam vēl vienu. Labi, ka Inese teica lai paņemu smukās drēbes - te visi ir smukajās drēbēs. Skan vakar vakarā jūtūbā atrastais 80to gadu amīšu lielveikalu muzons - perfekti ierakstās. Mazliet frivoli smalltalki un jebaķjebaķ - tas sākas. Pirmo nomināciju Toms palaiž ļoti par ātru, bet tā arī ir vienīgā laža. Neviens neko nesajauc un viss notiek labi. Btw line arrays + pilna zāle ar skatītājiem varētu būt way to go - pirmo reizi dzirdu ka arēnā var saprast kas skan. Viss vēl nav beidzies, kad cilvēki jau stāsta komplimentus par to cik forša ceremonija. Starpbrīdī uzkurīju. Otrais cēliens sāka ar Ievas un Kriša performanci - viņi grib to izvērst par kautko lielāku nākotnē. Man sāk rasties idejas. Visskečīgākā vieta - mūža balvas pasniegšana notiek ļoti gari, tizli, bet supermīlīgi. Tautas dejas performance liekas kautkāda šizofrēniski līksmi episka, nevar gan baigi just manus glitchus, bet tajā ir kautkas tāds hipertrofēti linčisks. Un tad beigu beigās tas beidzas - alelūja. Gediņi bija daudz nominēti, bet nedabūja neko, kas ir bēdīgi, bet dabūja jaunieši balvu par "Dārzu". Ejam ar Paulu caur arēnu un viņa līksmi paziņo - Es esmu brīvs cilvēks! Jes - mēs visi esam brīvi cilvēki. Vēl tikai Zombiji un tad viss. Sēžam kabinetā atslābuši. Atnāk Reinis S un bārsta komplimentus. Noeju lejā, tur arī bārsta komplimentus. Nēnu mērķis bija uztaisīt svētkus un tas, izskatās, ir izdevies. https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/292656/dejas-balvas-2021-2022-pasniegsanas-ceremonija?fbclid=IwAR197LOJpHL6OQ2Fbkf2HPpfkg3fKaD_NXT4TpwmX_K4Qjfj29F96RrQPUs
Kko vēl patorčījam un laižu mājās. Klausos interviju ar Butch Vig.
30. Man vajag ārā, Inesei vajag ārā un braucam apskatīt Lorupes gravu, ko jau sen gribējām. Tas viadukts no apakšas izskatās megaepisks. Izejam to gravu, kas ir ļoti smuka (un ļoti privātīpašums, kā to vēsta daudzas zīmes), Furnitēka un pameklējam vēl pāris vietas, ne pārāk sekmīgi, bet vismaz kopā un laižam mājās, kur paguļu un tad ir labais Igors un tad jauns Caspianreport un tad guļam. Episks aprīlis.
|
Comments:
Vai šādai savas dzīves uzskaitei ir kāds īpašs mērķis?
Skaidrs. Es cerēju, ka varbūt ir kāds terapeitisks efekts šādai dokumentēšanai. Kaut gan darīt to, kas patīk ir terapetiski.
terapeitisks efekts ir morning pages https://zapier.com/blog/morning-pages/ šis ir labs, ja to izdara katras dienas beigās. var sākt mazliet apzinātāk skatīties uz savu laiku un dzīvi kopumā. man ar tām dienas beigām ir kā ir |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}