Es jau sen rakstīju ar spalvu. Ar gulbja spalvu. Ir cilvēki, kas saņēmuši no manis vēstules, ko esmu rakstījis ar tinti un gulbja spalvu... Tinte beidzās. Spalva savu nokalpoja... Meklēju jaunu gulbja spalvu. Nedabūju. Tinti sāku gatavot pats. No rožu ziedlapiņām. Pie spalvas arī tiku. Pie svēteļa spalvas. Turpmāk varu vēstules rakstīt ar pašgatavotu tinti un svēteļa spalvu...
Bez tiem pāris cilvēkiem, ar kuriem jau sarakstos, ir vēl kāds, kam tīk papīra formāta vēstules?... |
Vēstulēs un pastkartēs ir paslēpts tik liels prieks un pārsteigums, kādu nevar ietvert nevienā īsziņā vai e-pastā. Pavisam cita sajūta un cita garša.
Lai gan man neviens nav rakstījis ar gulbja spalvu un pašgatavotu tinti, tomēr katra kartiņa man nāk ar lielāku prieku nekā Ziemassvētki.