rakstīt. rakstīt. rakstīt. jā. to es tagad gribu. un pēc 2 nedēļas ilga 'vajadzētu tā kā atsākt', es pat atsāku. nav svarīgi, blogu, domas, stāstus, skriptus, bet rakstīt.
mans plāns bija nostrādāt bārā līdz oktobrim un - in the most stupid way possible - pusnaktī uz 1. oktobri es arī pārtraucu tur strādāt.
un tas bija stulbi, bet man nav žēl, man nav kauns, lai gan vajadzētu būt un es īsti nesaprotu, kā es par ko jūtos. es zinu tieši vienu iemeslu, kāpēc man tā nevajadzēja darīt, bet tieši tas bija iemesls tam, ko es izdarīju (es negribu būt super mysterious, tā vienkārši ir vieglāk salikt teikumus. es piedzēros vairāk nekā jebkad savā dzīvē).
un tagad, nepilnas 2 dienas, miljons random pateiktu vārdu miljons random cilvēkiem, veselu harija potera filmu, jaunu weird feel pleilisti, pirti un 1 zvaigžņotu nakti vēlāk, es nejūtos slikti.
tikai nesaprotu, ko darīt. all this free time.. that i had anyway cuz i was working nights.
bet es jūtos most sane ive been in the last 2 years.