Journal    Friends    Archive    User Info    memories
 

as i dream about movies they won't make of me when i'm dead -

Jul. 18th, 2014 11:18 am

es gribu nomirt sirmā vecumā, jau pustapusi par dārzeni, bet modernās medicīnas turēta vārgā nomodā, vīlusies dzīvē un aizmirsusi dzīvi. nogarlaikojusies no dzīves paredzamības un remdenuma. es negribu karu, nudien negribu.

tomēr. reizi pa reizei tu sajūti primitīvo instinktu sevī, kaut kādu atmiņu, kas tev nekad nav piederējusi. kara varenību. kara godīgumu. brīdi, kad vārga nojausma par pasaules anonīmo netaisnību un nežēlību kaut kur ziņās un tālumā pārtop par reālu faktu acu priekšā. liekulība izplēn. kad sāpes un zaudējums ir reizināts tik daudz reižu, ka zaudē nozīmi, vairs nesummējas, viss paliek mirklī, viss paliek cerību druskās. ka tu vairs netirgojies ar sevi nakts vidū par to, kas ir un kas nav laime, laime ir pavisam elementāra un pavisam neiespējama. brīdi, kad viss top melns vai balts, nav vidusceļu, nav citu izvēļu, nav laika šaubām. tu pieredzi lietas, kas tev liek skaidri zināt, ka cilvēkam nav ne dvēseles, ne nozīmes. iespējams, tu pazaudē bailes. jo arī bailēm taču jābūt limitam, vai ne? un tu uzzini, kas tu esi par putnu, tu to uzzini vienā žestā, vienā rīcībā, vienā reakcijā. un šī zināšana neko nemaina. nekas neko nemaina.


karā ir miers. viss ir vienkārši. viss ir primitīvi. viss ir šausmīgi. visus eksistenciālos sūdus, visu pašnožēlu, visus jēgas meklējumus, sīkās drāmas, mirstības apziņu, visu aizskalo asinis.

karš fascinē. un par to ir pieklājīgi kaunēties. karš mani fascinēja jau maziņu, tas bija viens no maniem pirmajiem lielajiem kā un kāpēc. vai tiešām pieauguši cilvēki sastājas rindās un metas viens otram pārkost rīkli? jo kāds teicis, ka tā vajadzētu?

es gribu nomirt no garlaicības. es gribu nomirt vēl mazliet ticot, ka ar nāvi viss nebeidzas. es gribu nomirt samierinājusies un krunkaina. es gribu, lai man mīļie aiziet vēlu, pa vienam un nesāpīgi.

nē, karš ir drausmīgs. karš ir pasaules sirdsapziņa, kas pēkšņi neiztur to drausmīgo slodzi un sabirzt gabaliņos. nevienam nevajag karu. un tomēr- karš ir ierakstīts katrā no mums.

1 comment - Leave a commentPrevious Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry

Comments:

From:[info]mis_sarajevo
Date:July 18th, 2014 - 12:18 pm
(Link)
es vispār par to negribu domāt. paliek slikti.
izlēmu domāt tikai par teātri un mīlestību, un cerēt uz brīnumirm.