Pirms kādiem 10 gadiem blakusciemā dzīvoja pensionārs labākajos gados. Labākajos, jo izskatījās, ka dzīvi viņš baudīja - vienmēr staigāja melnā uzvalkā, vīrišķīgi skarbs un ar čihuahua sunīti skrienam līdzi. Kā jau Japānas ekonomiskā buma laikmeta cilvēks, viņš uzskatīja, ka pārvietošanās ar sabiedrisko transportu viņam neder un pārvietojās ar glaunu auto. Kopumā šim pensionāram bija tāds mafijas bosa tēls un, ja godīgi, neviens jau nezin kas viņam īsti aiz azotes ir. Var būt ka tetovējumi.

Nu re, un tas sunītis kurš vienmēr viņam skrēja līdzi dažreiz ieskrēja cilvēku mājās, kur mierīgi atpūtās mīkstākā vietā šokējot ne tikai saimniekus, bet arī saimnieksuņus, kuri no izbrīna nebija spējīgi pat iepīkstēties. Mafijas sunītis, vienvārdsakot.

Kad glaunais pensijas vecuma vīrietis sunīti nevarēja atrast, viņš apstājās ielas vidū un kliedza "BANKU!". Sunītis paklausīgi skrēja no svešām mājām prom viņam klāt.

Vienreiz viņam jautāja - kāpēc tev suni sauc par Banku?
Viņš atbildēja, ka viņam patīk nauda un bankas it īpaši, tāpēc.

Un kad sunītim piedzima kucēni, vienu viņš nosauca par Liru un otru par Marku. Diemžēl, abi gāja bojā. Pati Banka tagad veca un bērnus vairs neražo, toties ir viņas dēls Anrijs. Kāpēc Anrijs un nav Eiro vai kas tamlīdzīgs? To gan neviens nemāk pateikt.