Sekot, nesekot sirdij.. cik trula un banāla iedoma. Tu nezini, kas ir sirds, tu nezini ko tā saka. Tu tur iekšā nekam nevari uzticēties, un tam iekšā ir vienalga vai tu tam uzticies. Jo visi plāni ir viņa radīti un uzturēti, pats tu neesi absolūti nekas. Tu esi tikai blakusprodukts, ko atmetīs pie pirmās iespējas. Tu esi blakusprodukts, tavām sajūtām nav nozīmes, tava sirds ir garlaicīgs, spokains motors, tavās acīs, tev nesaprotot un nekad nespējot saprast, līdz beigām. Tu esi radīts tikai tāpēc, lai šo motoru uzturētu, un būtībā tam ir vienalga, kā tu par to jūties. Šis motors izdod frekvences no kurām barojas mistiskais pasaules organisms, un ne tādā veidā kā tu savā taurentiņu utopijā ar saulstariņiem, sūniņu un meža zemenītēm iedomājies. Ne! Viņš ņem un dara ar svina kulakiem un asinīm un kalkulējošu mehāniku tā kā tam labpatīk. Ak tu naivule un līdzbraucēja, neķersties līdzi, ko tu karājies no piekabes un izliecies, ka zini ar kādu nolūku un kur viņš brauc. Viņš tevi aplauzīs gan, ja vilksies līdzi, gan jā sarijusies smiltis atkritīsi ceļmalā. Vienkārši izbaudi kā motors rūc un tad stājas, izbaudi, rūc un tad stājas, baiga bauda. Viņš neiedegsies ne mūžību ātrāk kā tam labpatīkas, un viņš tev mūžību neļaus aizmigt, jo tavs nogurums nav svarīgs, tas ir blakusprodukts, atceries.

Ak, bet viss ir labi, viss ir tik labi. Man apkārt ir tik daudz materiālu un krāsu, un es varu iet jebkur un man ir biezas, treknas, stundās, nedēļās, mēnešos, gados pilošas laika šķēles, ko notriekt, kam atļaut sapūt.

Es tagad redzu, ka tiešām, man nav nekāda sakara ar manu sirdi. Mēs esam tik sveši cik vien pasaules lielākie svešinieki var būt. Mēs dzīvojam vienā ķermenī, un es nezinu, ko viņa tur ārdās un vispār domā. Es vienkārši esmu pieklājīgs ierēdnis, es aiz sevis nokopju, es pat aiz viņas nokopju, es daru savas lietas un nevienam netraucēju, ja viņa pēkšņi atkal plosās, es sevi uzupurēju, sūrstu un sarkanām acīm gaidu, kad viņa norimsies, lai es varu izslēgt gaismu un tramīgi pagulēt kādu mazu brītniņu, pirms man būs atkal jāceļas un aiz viņas jāsakopj.