ir cilveeki kas piekjeerushies savam cilveeciskumam (buushanai cilveekam), un noliedz visu dievishkjo
ir cilveeki kas piekjeerushies savam dievishkjumam (buushanai transcendentaalam, veselumam, eventually dievam), un nonievaa visu cilveecisko
ir cilveeki kas noliedz savu cilveeciskumu, ir cilveeki kas noliedz savu dievishkjumu. ir cilveeki kas pasauli sadala izoleetos notikumos un lietaas. neaptveramo, multidimensiaalo, aarpuslaika esiibas fluiido, energjeetisko tiiklojumu, sadala shauraas, neilgaas, mazaas, iisaas, nieciigaas instancees, objektos. un atsakaas no kopskata. kopskats varbuut tevi uzshkjeerdiis. ir cilveeki kas shkjietami ekskluziivi dreifee kopskata perspektiivaa un ar to mijiedarbojoties vinji ir visur un nekur, vinji neredz robezhas, vinjiem neruup notikumi, viss ir homogeens, nekas neprasa iipashakau ruupiibu kaa kaut kas cits, vinju sejas, acis, sirdis ir tik pat kliedzoshi klusas, kuslas, apmierinaatas, vienaldziigas, neshkjirojoshas, pashpietiekamas, neredzoshas kaa dievam bez apzinjas
manupraat, nav atshkjiriibas starp sirdsbalss neesamiibu un sirdsbalss ignoreeshanu. jo, manupraat, iista sirdsbalss ir taada, tik stipra un patiesa, skaidra un skalja, ka to nav iespeejams ignoreet. nevareetu teikt, ka kaads ignoree sirdsbalsi, taas vienkaarshi nav, taa ir logjikas kljuuda, no malas var izskatiities, ka kaads ignoree sirdsbalsi, jo mees iedomaajamies sevi vinju situaacijaa, un tas nav totaali adekvaati visos gadiijumos.
sirds balss ir dieva balss, sirds ir durvis, kur otraa pusee ir visa dieva pasaule. un ja taas durvis aizver un tur ciet, tad varbuut tu tikai iedomaajies, ka shiis durvis jebkad ir bijushas valjaa, un visas tavas domas, jebkas ko tu dari ir bez kompasa. man vispaar shkjiet, ka mums pashiem nav teikshana sho durvju atveershanaa un aizveershanaa, teikshana ir ljoti pastarpinaata. taas mehaanisms driizaak ir taads - jo vairaak cieshanu tu sagaadaa sev un apkaarteejiem, jo vairaak smagas, netiiras melnzemes uzkriit tavaam durviim, taas nosleedzot cieshaak. jo vairaak miilestiibas tu dod sev un citiem, mazinot pasaules cieshanas, jo vairaak shiis durvis veraas tevii valjaa, un dieva pasaule naak caur tevi aaraa un iepluust shajaa pasaulee. bet tu nevari, ignoreejot pasauli, pats vinjas kontroleeti virinaat, taa ir iluuzija.
manupraat, visstipraakie pasaules cilveeki ir taadi, kurus kaads stipri miil. ja cilveekam shkjiet, ka vinju nemiil, tad vinjsh juutas un ir vaajsh. vistrakaak ir ja cilveeks ir gan vientuljsh, gan netic dievam, tad vinjam nav pat neviena kas vinju miil. jo pat vientuljsh cilveeks var buut ljoti stiprs, ja tic ka vinju miil dievs. dievs tas pats vinjsh vien ir. ja tu nemiili dievu tad tu nemiili sevi. ja tu miili dievu, tad tu miili sevi, un viss dieva speeks caur tevi maina pasauli un taa tu esi shausmiigi stiprs. bezmazvai tu vari buut stiprs tikai tajaa, kur tev lemts buut stipram. ja tu gribi buut citaas jomaas stiprs, tad tu teeree savu laiku, un kljuusti sev nemiilams, vaajaaks
cilveekam, kam pasaulee kaut kas nepatiik, nav sapratnes par dievu, un vinjsh pietiekami nezina. metodes ar kaadaam vinjsh uz nepatiku, nezinju reagjee paraada vinja nezinaashanas liimeni. jebkura metode, kas pavairo cieshanas, noraada uz lielaaku nezinaashanu, kameer jebkas, kas mazina cieshanas ved uz lielaaku sapratni un zinaashanu. ja cilveeks grib zinaat patiesiibu, viss kas vinjam ir jaadara ir jaamazina cieshanas
tikai pienjemot, ka absoluuta zinaashana nav lemta shajaa cilveeka veidolaa un eksistences plaanaa, cilveeks var saakt atrast veidus, kaa mazinaat cieshanas. uzskatot, ka vinja limiteetaas zinaashanas ir absoluuta patiesiiba, cilveeks rupji vairo cieshanas. vinjaa nav atklaatas, modushaas sirdsapzinjas, taa aizveerta gulj un gaida savu laiku, apkopo maaciibu kas cilveekam liks augt kaut kad uz priekshu veelaak
cilveekiem bez sirdsapzinjas pashiem dziivee ir maz labuma, bet citi no taadiem var razheni maaciities. dabiski taadu ir pradoksaali zheel, lai arii kopumaa nevajag zheelot, jo visam savs laiks un meerkjis. dazhreiz es domaaju, cik mazliet cietsirdiigi no dieva puses, ka ir taadi cilveeki, kas vai nu piedzimst, vai kljuust bez sirdsapzinjas un taa nostaigaa visu dziivi. es domaaju, kaadas dveeseles ir vinji, vai vinji veel nav apzinaajushies dievu sevii, varbuut ieprieksheejaas dziivees, bet kas notika? vai vinji ir izveeleejushies nodziivot veselu dziivi bez sirdsapzinjas, lai paliidzeetu citiem, vai taa ir uzupureeshanaas, vai vinji ir netieshie upuri?
ir cilveeki kas piekjeerushies savam dievishkjumam (buushanai transcendentaalam, veselumam, eventually dievam), un nonievaa visu cilveecisko
ir cilveeki kas noliedz savu cilveeciskumu, ir cilveeki kas noliedz savu dievishkjumu. ir cilveeki kas pasauli sadala izoleetos notikumos un lietaas. neaptveramo, multidimensiaalo, aarpuslaika esiibas fluiido, energjeetisko tiiklojumu, sadala shauraas, neilgaas, mazaas, iisaas, nieciigaas instancees, objektos. un atsakaas no kopskata. kopskats varbuut tevi uzshkjeerdiis. ir cilveeki kas shkjietami ekskluziivi dreifee kopskata perspektiivaa un ar to mijiedarbojoties vinji ir visur un nekur, vinji neredz robezhas, vinjiem neruup notikumi, viss ir homogeens, nekas neprasa iipashakau ruupiibu kaa kaut kas cits, vinju sejas, acis, sirdis ir tik pat kliedzoshi klusas, kuslas, apmierinaatas, vienaldziigas, neshkjirojoshas, pashpietiekamas, neredzoshas kaa dievam bez apzinjas
manupraat, nav atshkjiriibas starp sirdsbalss neesamiibu un sirdsbalss ignoreeshanu. jo, manupraat, iista sirdsbalss ir taada, tik stipra un patiesa, skaidra un skalja, ka to nav iespeejams ignoreet. nevareetu teikt, ka kaads ignoree sirdsbalsi, taas vienkaarshi nav, taa ir logjikas kljuuda, no malas var izskatiities, ka kaads ignoree sirdsbalsi, jo mees iedomaajamies sevi vinju situaacijaa, un tas nav totaali adekvaati visos gadiijumos.
sirds balss ir dieva balss, sirds ir durvis, kur otraa pusee ir visa dieva pasaule. un ja taas durvis aizver un tur ciet, tad varbuut tu tikai iedomaajies, ka shiis durvis jebkad ir bijushas valjaa, un visas tavas domas, jebkas ko tu dari ir bez kompasa. man vispaar shkjiet, ka mums pashiem nav teikshana sho durvju atveershanaa un aizveershanaa, teikshana ir ljoti pastarpinaata. taas mehaanisms driizaak ir taads - jo vairaak cieshanu tu sagaadaa sev un apkaarteejiem, jo vairaak smagas, netiiras melnzemes uzkriit tavaam durviim, taas nosleedzot cieshaak. jo vairaak miilestiibas tu dod sev un citiem, mazinot pasaules cieshanas, jo vairaak shiis durvis veraas tevii valjaa, un dieva pasaule naak caur tevi aaraa un iepluust shajaa pasaulee. bet tu nevari, ignoreejot pasauli, pats vinjas kontroleeti virinaat, taa ir iluuzija.
manupraat, visstipraakie pasaules cilveeki ir taadi, kurus kaads stipri miil. ja cilveekam shkjiet, ka vinju nemiil, tad vinjsh juutas un ir vaajsh. vistrakaak ir ja cilveeks ir gan vientuljsh, gan netic dievam, tad vinjam nav pat neviena kas vinju miil. jo pat vientuljsh cilveeks var buut ljoti stiprs, ja tic ka vinju miil dievs. dievs tas pats vinjsh vien ir. ja tu nemiili dievu tad tu nemiili sevi. ja tu miili dievu, tad tu miili sevi, un viss dieva speeks caur tevi maina pasauli un taa tu esi shausmiigi stiprs. bezmazvai tu vari buut stiprs tikai tajaa, kur tev lemts buut stipram. ja tu gribi buut citaas jomaas stiprs, tad tu teeree savu laiku, un kljuusti sev nemiilams, vaajaaks
cilveekam, kam pasaulee kaut kas nepatiik, nav sapratnes par dievu, un vinjsh pietiekami nezina. metodes ar kaadaam vinjsh uz nepatiku, nezinju reagjee paraada vinja nezinaashanas liimeni. jebkura metode, kas pavairo cieshanas, noraada uz lielaaku nezinaashanu, kameer jebkas, kas mazina cieshanas ved uz lielaaku sapratni un zinaashanu. ja cilveeks grib zinaat patiesiibu, viss kas vinjam ir jaadara ir jaamazina cieshanas
tikai pienjemot, ka absoluuta zinaashana nav lemta shajaa cilveeka veidolaa un eksistences plaanaa, cilveeks var saakt atrast veidus, kaa mazinaat cieshanas. uzskatot, ka vinja limiteetaas zinaashanas ir absoluuta patiesiiba, cilveeks rupji vairo cieshanas. vinjaa nav atklaatas, modushaas sirdsapzinjas, taa aizveerta gulj un gaida savu laiku, apkopo maaciibu kas cilveekam liks augt kaut kad uz priekshu veelaak
cilveekiem bez sirdsapzinjas pashiem dziivee ir maz labuma, bet citi no taadiem var razheni maaciities. dabiski taadu ir pradoksaali zheel, lai arii kopumaa nevajag zheelot, jo visam savs laiks un meerkjis. dazhreiz es domaaju, cik mazliet cietsirdiigi no dieva puses, ka ir taadi cilveeki, kas vai nu piedzimst, vai kljuust bez sirdsapzinjas un taa nostaigaa visu dziivi. es domaaju, kaadas dveeseles ir vinji, vai vinji veel nav apzinaajushies dievu sevii, varbuut ieprieksheejaas dziivees, bet kas notika? vai vinji ir izveeleejushies nodziivot veselu dziivi bez sirdsapzinjas, lai paliidzeetu citiem, vai taa ir uzupureeshanaas, vai vinji ir netieshie upuri?
teikt