06 November 2016 @ 07:44 pm
 
vakar aizgaaju uz savaadaako priekshnesumu, kaadu naacies redzeet aarpus datora ekraana. tas saucaas 'holy smoke' un bija kas nenodefineejams starp deju, dziesmu, gongu, dzeju, teaatri, duumiem, neartikuleetaam skanjaam, zvaninjiem, mezhoniigumu, chanting, aarpus vaardiem. ideja bija atteelot cilveeka celjojumu no pirmsaakumiem uz apgaismiibu, celju pie dizhaa gara, kas bija aptuveni kaa atrasties jodorowska filmas uznjemshanas laukumaa. tu zini ka tu saproti, ko autors ar visu ir domaajis, bet nevari to izskaidrot, jo tu saproti nevis ar praatu, bet ar visu paareejo, kas rezonee uz shiem cilveeku kjermenjiem un to izpausmeem. tu driizaak nevis uztver konceptu, bet piedziivo kaa apzinja juutas reagjeejot uz konceptu. mans miiljaakais moments, bija kad telpa, kura pati par sevi bija mazinja, pietika vietas 30 skatiitaaju kreesliem un otra puse 'skatuvei', kad telpu piepildiija ar monoliitu duumu maakoni, kuraa nevareeju sarerdzeet pat savu roku, kad cauri shiem duumiem saaka  pluust silta, saarta gaisma un katrs no chetriem priekshnesuma sniedzeejiem saaka speeleet savu, katram citaadaak skanoshu instrumentu, gongu, zvaninjus, taadus kopaa sitamus govju zvanus un mazaaku gongu, vinji vienkaarshi griezaas duumos uz rinjkji kaa dervishi kaadaas labas piecas minuutes, un vispirms maigi un klusi tad arvien skaljaak saaka sinhroni katrs sist savu instrumentu, liidz tas paarveertaas varenaa, skaljaa, visaptveroshaa simfonijaa, kas caurstraavoja visu mazo telpu un shkjita ka visu cilveeka kjermeni


veel es shodien spontaani un bez zheelastiibas nopirku makveidiigu asus kompi, un izdomaaju, ka taa kaa vinjsh ir tik sleek un viegls un transporteejams, es ar vinju ieshu seedeet visaas Londonas kafejniicaas, muzeju kafejniicaas, citu iestaazhu kafejniicaas, veel kafejniicaas, vasaraas parkos un jebkuraaas public vai lone spaces, un rakstiishu staastus par saviem ne iipashi imaginaarajiem varonjiem, detalizeeti par vinju juutaam, kuras es aprakstiishu taa it kaa taas buutu pasaules akuuti svariigaakaa izpausme. tad es tos staastus saglabaashu uz datora un neko ar vinjiem nedariishu taalaak. mees ar manu asus buusim viens entity, un tad peec varbuut dekaades kaadas, kad tehnologjijas aplips ar cilveekveidiigu apzinju, mees kopaa vareesim sirdiigi zuudiities un melni jokot par muushu kopeejo nepanesamo apzinjas smagumu, kaa jau tuvi draugi
 
 
simfonija: eurythmics - there must be an angel