02 June 2015 @ 11:41 pm
2015-ais juunijs  
dazhreiz, kad es braucu metro, un skatos uz cilveeku kaajaam un tukshumu aiz loga un reklaamaam paneljos, mani paarnjem ljoti neomuliiga sajuuta, it kaa mans praats leenaam ar visu sho sapluustu, un es juutos kaa to cilveeku kaajas un uzraksti uz paneljiem un viss. taa it kaa es izshkjiistu un mani puteklji noseestos uz visa un interaktiivi integreetos. un tad es juutos maza un plasha reizee, un manis vairs nav bet tikai visa eksisteeshana kopaa un reizee.

citas reizes es atkal juutos ljoti noshkjirta un vientulja. kaa cilveeki nesajuuk praataa un nekriit uz celjiem raudot par to, cik nosleegti un nepieejami un noshkjirti un muuzhiigi iesleegti un nosleepti ir vinju praati. un tad vinji sevi lauzh un samazina un gabalus no sevis atstaaj, lai tikai kaut ar mazaako vieniibu, mazu daljinju vareetu apmainiit ar citiem.

kad es darbaa njemu biivdienas, es nebraucu taa kaa citi cilveeki briivdienaas uz eksotiskaam valstiim dzert uz promenaadeem viinu, es braucu uz latviju sleepties lauku maajaas, guleet uz laipaam, kreslaa vazaaties gar egleem.