shodien aaraa ir veejains, man ir nemiers ka izsitiis stiklus, visa maaja dreb un krakskj

vakar sapnjoju ka esmu viena pati teeta lauku maajaa, taa it kaa vinja man piedereetu un es tur tagad viena dziivotu. viss bija tumshs un bailiigs, un aaraa sarunaajaas kaut kaadi zhuljiki, pamodos

praats ir kaut kaads dadzis, piekjeras visam ar ko saskaras, atstaaj pretiigus aakjiishus, gruuti atbriivoties

seedeeju lotosa pozaa un mediteeju, kaadas desmit minuutes, jutos ljoti mieriigi, tad palika ljoti skumji, sariesaas asaras, kas ir shis mans sveshaadais kjermenis un kas man pasaulee ar to ir jaadara

kaarteejais maijs un laiks atnaak aatraak