*Bodlēra motīvs*
« previous entry | next entry »
Nov. 22., 2011 | 11:26 am
Es gandrīz jau aizmirsu cik skaisti manos logos izskatās gaisma, kad uzaust nakts.
Iedegtu Tava skatiena liesmu.
Es gandrīz jau piemirsu Tavu vārdu, kurā dēvēju Tevi, dārgais.
Ļauj minēt, atcerēties varbūt - Justiniāns?
Vai tas biji Tu?
Vai vīnā slacītās lūpas pēc manis vēl miklas un saldsalkanas? Vai alkst?
Un pirkstu gali? Vai vēlaizvien mana tērpa mežģīnes dievināt dievina?
Kad atkal man Tavu skaisto vaigu būs redzēt lemts?
Glāstīt un pie savām krūtīm spiest.
Teic, vai drīz?
Teic, vai drīz visu mīļais Justiniān, dārgais, es Tavu daiļo seju redzēt redzēšu savai blakus?
Tavi soļi. Vai tie šķērsos mana buduāra slieksni?
Skulptūrai līdzīgais ķermenis.
Vai kritīs manos palagos, un saraustīta elpa manos matos čukstēs zvērestus par mīlu mūžīgo un atkalredzēšanās mokām.
Teic vai drīz?
Teic vai drīz manas sirds īstenai pavēlniek, es grēkam ļaušos ar Tevi, Justiniān, ak teic vai drīz?
Katra diena kā bezgaismas telpa, kurā nekad nav Tevis.
Katra nakts kā aizbērts kaps man esot dzīvai.
Elpot zemi. Par zemi kļūt.
Nekavējies, ak dārgais, Justiniān, nekavējies svešās rokās vairs ilgi.
Skaitīšu stundas. Pat ja tie gadi būs..
Līdz manai sirdij piederēs Tava.
Vien klusums no Tevis..
21.11.2011
Iedegtu Tava skatiena liesmu.
Es gandrīz jau piemirsu Tavu vārdu, kurā dēvēju Tevi, dārgais.
Ļauj minēt, atcerēties varbūt - Justiniāns?
Vai tas biji Tu?
Vai vīnā slacītās lūpas pēc manis vēl miklas un saldsalkanas? Vai alkst?
Un pirkstu gali? Vai vēlaizvien mana tērpa mežģīnes dievināt dievina?
Kad atkal man Tavu skaisto vaigu būs redzēt lemts?
Glāstīt un pie savām krūtīm spiest.
Teic, vai drīz?
Teic, vai drīz visu mīļais Justiniān, dārgais, es Tavu daiļo seju redzēt redzēšu savai blakus?
Tavi soļi. Vai tie šķērsos mana buduāra slieksni?
Skulptūrai līdzīgais ķermenis.
Vai kritīs manos palagos, un saraustīta elpa manos matos čukstēs zvērestus par mīlu mūžīgo un atkalredzēšanās mokām.
Teic vai drīz?
Teic vai drīz manas sirds īstenai pavēlniek, es grēkam ļaušos ar Tevi, Justiniān, ak teic vai drīz?
Katra diena kā bezgaismas telpa, kurā nekad nav Tevis.
Katra nakts kā aizbērts kaps man esot dzīvai.
Elpot zemi. Par zemi kļūt.
Nekavējies, ak dārgais, Justiniān, nekavējies svešās rokās vairs ilgi.
Skaitīšu stundas. Pat ja tie gadi būs..
Līdz manai sirdij piederēs Tava.
Vien klusums no Tevis..
21.11.2011