First of all..

« previous entry | next entry »
Sep. 9., 2016 | 08:26 am

Meita aizmiga manās rokās. Tāpēc ir jāraksta. Jāuzraksta kaut vai tas.

Vārdi ir salocītas čūskas un ir tik bieži tā, ka es vairs nevaru tās atlocīt vai padarīt kā savādāk dzīvas. Iekšas tikai krāj nepateiktos vārdus.
Sarunas ar apkārtējiem arī kļuvušas necilas. Ar svešiniekiem daudz ātrāk atrast kopīgu valodu, nekā ar tiem, kuri gadiem bijuši blakus..
Kas notika? Kur pazudāt? Vai arī, pazūdu es..? Bet es esmu šeit. Es esmu. Jā, varbūt mans laiks vairs nav jūsu laiks, bet es es tāpat esmu šeit. Es esmu.

Sajūta it kā apprecoties un sagaidot bērnu, pazīstamie kuri ir brīvi un bez bērniem, nespētu vairs iekļūt manis izveidotajā pasaulē. Nevar vai negrib?

Um pie manis vienmēr drīkst atbraukt ciemos.
Eh. Labprātīgi važās kalta.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {1}

sickboy

(bez virsraksta)

from: [info]sickboy
date: Sep. 15., 2016 - 12:58 pm
Link

Ja, man ir bijusi otraas puses sajuuta: kad kaads apprecaas, tad vinjsh atsleedz no sevis draugus. Vai pat arii: kad kaadam paraadaas nopietnas attieciibas, vinjsh atsleedz draugus.

Atbildēt