Kaut kas, kas ir bijis

Bet bija tā, kā bija, es viņu nopļāvu kā nāve ar izkapti, un viņš izskatījās pēc mirēja, kam nu nemaz nav izvēles.
Tas bija jauki un pat nedaudz skaisti, bet man būtu gribējies daudz ilgāk un lēnāk, un grūtāk. Pazūd svars, vai zinies.
Bet reizē tomēr... es viņu mīlu vienalga, un viss ir interesanti. Tikai vulkāns liekas bija lieks, kā šaut pa zvirbuli ar lielgabalu. Būtu dabūjusi arī tāpat ar parastajiem pelniem.
Viņš bija ļoti apmulsis un sasaistīts, bet viņam patika, un man patika, un mums abiem patika, un viņa dibens izskatās taisni tā, kā es iztēlojos.
Šādi rakstot, sāk šķist, ka viss patiesībā ir labāk, kā es domāju. Liekas, ka būs vēl reizes, un tās gan jau būs daudz labākas, kā fiziski, tā emocionāli.
Un tas ir burvīgi, ka viņš laikam nemaz negribētu pie manis pārvākties un veidot ģimeni. Tā vienmēr bijusi problēma ar meitenēm un puišiem, kas grib to, bet es negribu. Viņš man liekas pamestu mani vienu, ja es kaut ko par to ierunātos, šajā ziņā mums sakrīt.
Pagaidām tas viss būs noslēpums.
Patiesībā skaisti. Ne tā kā es izsapņoju, bet citādāk skaisti. Varbūt nedaudz... vēsāk :D