lmr

18:01: - ņemšu kādu pagalīt`, es jums zobus parādīš`

tā skumji.
sēžu uz grīdas un zīmēju skicītes miljonāra brokastīm, ar dārgu mauku apašveļu, kokaīnu, buļļu pautiem, olīvām, zilo sieru un vientulības asarām.

negribu nekur braukt, jo negribu cilvēkus.
iešu uz veikalu pēc vientulīga vīna.


mani atstāja vienu ar visām somām trīs reizes, kamēr paši gāja smēķēt, tad man uznāca liela skumja un es kratījos un dejoju līdz sāku žagoties, tad es trijos naktī piezvanīju mātei, lai brauc man pakaļ. pirms tam gāju jamos pameklēt smēķēšanas telpā - nav. tur atgūlos un aizspiedu elpu.

tur cilvēki

- tev vajadzētu iet prom.
- es jau tūliņ iešu.
- nē, tev tiešām jāiet prom, ej prom.
- jā, tev jāiet prom.

tad es dusmīgs piecēlos, noliku somas vienkopus, paņēmu jaku un sēdēju ārā, skatījos laternas gaismiņā krītošu miglu, kamēr pakaļ brauca māte.
tad gāju viņu gaidīt uz trotuāra.

- tev ir slikti? tu vem?
- nē, es žagojos.
- tev pa jebalu vajadzētu iedot.

un tad man uznāca spēja dusma un es viņam gribēju iespļaut un iemaukt pa viņa sūdaino seju, bet viņu pasauca prom. tad mani savāca mamma un aizveda mājās, pa ceļam mašīnā sāku raudāt ar labo aci, tad gultā pusstundu ar abām. tad man atsūtīja īsziņu, ka esmu kuce, jo nepasargāju somas, bet nekas nebija nozagts.