lmr

08:40: kaķītis izbesījis. piecos no rīta pamodos, jo viņš skaļi kasīja savas kastes smiltiņas. viss smirdēja pēc kakas. viņš uzlēca uz plaukta un ar ķepu no sienas izstūma spraudītes, kas pie sienas turēja reprodukcijas. tad viņš tās spraudītes ņēma zobos un nesa uz manu gultu, cēlos un rāvu visas ārā, lai tas stulbenis vēl neapēd. tad viņš sāka kost manos kāju pirkstos. tad atkal uzlēca uz plaukta un lēnītēm no tā stūma nost visu, kas uz tā bija. bums bums bums, viņš atnesa man dinozauru un luīzes dāvināto cīsiņzvēru. es dusmīgs cēlos atkal, ieslaucīju visu kārbiņā un paslēpu atvilktnē, vismaz to viņš vēl neprot atvērt. un padirsis viņš bija tieši pāri kastītes malai. viss man no viņa jāpaslēpj, visu iespējamo viņš grib sakost un apgāzt. un tik priecīgs par to! tagad mans dzīvoklis izskatās tā, it kā es drīz grasītos pārvākties, jo viss noslēpts, noņemts no sienām. apkārt mētājas plastmasas prusaki, kas ir viņa jaunā mīļākā lieta. ar tiem es pusgadu izjokoju luīzi, fotografējos, uzlicis tos uz sejas vai paslēpis tos kādā bildē. teicu, ka turu burciņā skapī. tad viņa atnāca ciemos un lūdza, lai es tikai viņai nerādot šņācošo burciņu, bet es vienu prusaku iemetu čipsu bļodā.