Jau otro nedēļu pusdienās ēdu no mājām atnestās lietas. Pagaidu standarts ir cepeškrāsnī cepta marinēta vistas fileja + brūnie rīsi ar kādu uzbērtu/uzlietu piedevu (pagaidām dominē sojas mērce, bet cenšos atcerēties visādas interesantas furikake receptes) un dažādi dārzeņi (kuriem ir lielākā variance). Jāpiemin, ka tas aizvietojis skrienot uz darbu veikalā paķerto biezpiena sieriņu un/vai jogurtu vai darba kafejnīcā nopirkto sendviču (tā nav sviestmaize, tas ir monstrs). Pēdējā reize, kad regulāri ņēmu līdzi pusdienas bija tad, kad sāku strādāt šībrīža darbavietā (pirms ~2.5 gadiem). Tad gaļas vietā bija biezpiens.
Lai priekš nedēļas savārītu/saceptu nepieciešamo, vajadzīgas apmēram 15-20 minūtes veikalā + ~stundas gatavošana (ieskaitot trauku mazgāšanu) + dažas minūtes katru rītu, lai izvēlētos dienas dārzeņus. + katru dienu laiks (~20 minūtes), lai to uzsildītu un apēstu.

Efekti:
+ Enerģija pa dienu augšā.
+ Ceļi un mugura sāp mazāk (es pieņemu, ka daļēji pie vainas ir bijis slikti sabalansēts uzturs).
+ Vakarā mazāka vēlme pierīties. Ja vakarā ir vēlme pierīties, pierijos ar vājpiena biezpienu, daudz nelien.
+ Tuesiforšasieviete punkti no vīrieša puses.
+ Pusdienas, par kurām es zinu, ka man garšos un ka man jāapēd, citādāk sabojāsies.

Mazais mērķītis ir sākt spēlēties ar vistas marinēšanu pašai un atrast kādus citus low-cal pagatavošanas veidus atskaitot cepšanu krāsnī.

Vēl viens mazais mērķītis ir no rīta sākt ēst auzu pārslas sviestmaizes vietā.

Universitātes pabeigšana ir par 5 nokārtotiem kursiem tuvāk.