Viņi atlidoja šeit, putni. Viņi atnāca vesels kāsis.
Satina lupatās, aiznesa turp, no kurienes esmu nācis.
Zaļo stārķi, žagata dzeltenā, liels prieks jūs visus šeit satikt!
Jūs glābāt mani no posta, ka visiem es varētu patikt.
Baltas lupatas, spārnu švīkas, es aizeju piedzimt no jauna.
(Manī noraugās milzīga acs. Liela. Ne laba, ne ļauna.)
/Pēteris Draguns. Tumšā stundā, 2012./