*

pēdējās dienas vislaik apakšā fōnē biedējoša doma par burkāniem un pātagām - nu kosmoss Tevi nodrošina ar visu vajadzīgo, kas nepieciešams virzībai uz priekšu - t.i. baro un baro ar burkāniem, sagatavo auglīgu zemi, kurā iesēties un augt, augt, augt, bet ja Tu esi tik slinks, mazmotivēts, ieglumējis savā ērtību un izdevīguma čaulā, ka nekusti ne no vietas, alkatīgi prasot vēl un vēl, tad kosmosam neatliek nekas cits, kā Tevis paša labā izvilkt pātagu un sākt zvetēt. un, ja kosmosa pacietības mērs ir izsmelts līdz pēdējam atomam, tad muļķīgi cerēt, ka tā būs tikai viegla un draudzīga pļauciņa pa balto, trekno, omulīgo dibenvaidziņu.