*

visās iepriekšējās zirga mājvietās jāšana apvidū vienmēr saistījusies ar mežu vai vismaz kaut ko līdzīgu mežam. vietā, kur zirgs mīt tagad, meža īsti nav. ir ganības, pļavas, labības un citu augu lauki. nešaubos, ka auļojot pa bezgalīgi garu, taisnu meža ceļu, ātrums ir tāds pats, kā auļojot pa tikko nokultu kviešu lauku, bet sajūta pavisam cita. joprojām jūtos visai eksotiski. ir vienlaikus bailīgāk un nedrošāk, bet arī brīvāk un pirmatnējāk un mežonīgāk. un, nezkāpēc, to darot, es jūtu, ka zemeslode ir apaļa.

No Klievja pazudušas tūkstošgalvainās bērnu ordas. pirmo reizi kopš pavasara ūdens ir norimis, noskaidrojies - dzidrs, rāms, caurspīdīgs līdz dibenam. un tajā ir parādījusies rudenīgā stinguma sajūta, kas brienot iekšā liek aktīvi apšaubīt to vai tas patiešām būtu jādara. taču pēc pirmā aplīša appeldēšanas prāts norimst un gribas peldēt vēl otru un arī trešo līkumu. pagaidām.