12 Aprīlis 2014 @ 23:58
aiz kalniņa dūmi kūp ..  
Reizēm liekas, ka pats vecumdienās .. a vrbūt pat vecumdienas nav jāsagaida, bet tādi normālie brieduma gadi, kad attapšos viens kā pirksts, savā trīsstvu dzīvoklī ar lielajiem logiem, lielo ego un dārgo viskiju kristāla traukā. A cilvēku vairs nevienu nebūšu saglabājis.. būs tas vecais labais stāsts par Skrūdžu.
Dzinās pēc spalvu spodrināšanas un koptēla masām, aizmirstot par svarīgāko - tuvākos.

Sad, sad Panda.
 
 
( Post a new comment )
choco[info]fuckingmigla on 13. Aprīlis 2014 - 07:49
Tu nevari atļauties būt viens
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 13. Aprīlis 2014 - 08:20
Jā bet es nedaru neko lai saglabātu/saglābtu to, kas vēl atlicis. No cilvēkiem.
Palēnām daži sāk ''uzmest''.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
: insomnia[info]sakaarnis on 13. Aprīlis 2014 - 10:34
Tas stāsts par Skrūdžu ir briesmīgs. Tāpat kā Zimmela grāmatas; tādas lasot, mani pārņem neērtības un gandrīz vai panikas sajūta. It kā kaut kas urķētos pa prātu un mēģinātu deformēt Mani Pašu.
Br.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 13. Aprīlis 2014 - 18:36
Pretty much ir pamatīgi iespaidojis tas storijs jā. Un jebkurā tā interpretācijā. Pat nevainīgs Donalda Daka komikss. Kā tagad vēl atceros.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)