Pēc divām relatīvi (t.i. priekš manis) piesātinātām dienām, sajūta kā pēc garāka atvaļinājuma - kurp es šobrīd dodos, un kāpēc, un kas tad par darbu?
Un, par dzīves ironiju runājot, nez kā tas nākas, ka tiklīdz pie apvāršņa parādās kāda interesanta vakance, tā alga tiek izmaksāta laikus, pilnā apmērā, un visādas citādas kaislības pierimst. Vai viņi speciāli seko līdz?