Un tad viņš man priecīgs, spīdošām acīm, saka: „Iedomājies, es aizbraucu, un tur tieši uzstājās Vītolu ģimene!” Es īgni atbildu: „Ja? Kas ir Vītolu ģimene?” Viņš saka: „Nu, kā tu nezini, tie, kas uzvarēja… Kas tikko uzvarēja! Tajās „Dziedošajās ģimenēs”!” :
„Ā,” es atņurdu, „man nav televizora.” Un tad viņš vairs neko nesaka. Es, protams, esmu dzirdējusi par Vītolu ģimeni, par dziedošajām ģimenēm, par televizoru. Bet, nē, man vajag visu šo izrādīšanos, pozu un lomu. Pretīgi.
„Ā,” es atņurdu, „man nav televizora.” Un tad viņš vairs neko nesaka. Es, protams, esmu dzirdējusi par Vītolu ģimeni, par dziedošajām ģimenēm, par televizoru. Bet, nē, man vajag visu šo izrādīšanos, pozu un lomu. Pretīgi.
Comments
dari tā. tad nebūšu vienīgā.
tā ir tik tipiska sevis pozicionēšana kaut kādos iedomāti augstākos plauktos
tā ir tik tipiska sevis pozicionēšana kaut kādos iedomāti augstākos plauktos