Nr. vai |
[28. Apr 2009|13:39] |
Vai patiešām ir cilvēki, kas ir gatavi censties otra dēļ? * Pašgribēti. Lauzt sevi. Vai patiešām? Vai drīzāk - uz cik ilgu laiku? * Un ja jau es slīdu prom tik klusi, tad kādēļ gan ķerties komētām astēs? Kādēļ? |
|
|
Comments: |
| From: | alefs |
Date: | 28. Aprīlis 2009 - 14:06 |
---|
| | | (Link) |
|
kāpēc Tevi pārsteidz, ka tas tā varētu būt?
Tāpēc, ka viņiem neviens no nelūdz. Un nav teikts, ka tas kaut ko mainīs. * Un jāmainās ir vien pašiem.
| From: | alefs |
Date: | 28. Aprīlis 2009 - 16:55 |
---|
| | | (Link) |
|
jāpalīdz ir tikai tad, kad lūdz?
Nē... Tad, kad jūti, ka jāpalīdz. Palīdzēt un mainīties otra dēļ, cerībā, ka tas otru noturēs... Nē. Diez vai. Neticu. Vienīgi - varbūt visa mana neraža ir tajā, ka es nevienam neticu.
Tā būtu nežēlīga un auksta pasaule, ja tādu cilvēku nebūtu. Es cenšos, jā. Ne jau kura katra dēļ. Dēļ tā, kurš dara mani laimīgu, jā es esmu gatava censties.
Nē, ne jau par to ir runa. Runa ir par to, ka cilvēki kaut ko cenšas saglābt tad, kad viss ir kļuvis neatgriezenisks. Kad jau ir par vēlu. Kad jau ir bijis par daudz. Un kad jau plūst pāri malām.
Par vēlu būs pēc nāves. Līdz tam - viss ir iespējams. arī tas, kam vairs neticam. | |