Shelly -

10:36 pm

Pirms kāda laika jau rakstīju par ķiverēm. Tām ķiverām no bērnu grāmatā par Pana Klekša piedzīvojumiem - kas ļauj redzēt citu domas*.
Toreiz es teicu "paldies", ka tādu ķiveru nav. Ka neviens nezina manas domas.
- Drausmīga doma, - piebalsoja tētis. - Es savā vecumā nepiekristu.
Bet šodien man šķiet, ka esmu tām gatava.
Jo kas gan tik šausmīgs ir tavās domās? Nekas. Visas šausmas ir tavā galvā, tavās domās par domām (šis jāizceļ boldā). Domas pašas ir sīkas un nebriesmīgas. Labi, tās ir stulbas un muļķīgas. Naivas un emociju pilnas. Godīgas un neaizsargātas. Tās atklāt, protams, ir ļoti mulsinoši. Bet tas novērš garas spekulācijas, stulbus pārpratumus un bezjēdzīgus minējumus, tas novērš nebeidzamu mīņāšanos uz vietas un atver durvis uz jauniem ceļiem.
Lai dzīvo ķiveres.
* Ja kāds zina, kur dabūt šīs grāmatas, lūdzu, iesakiet.