Kad tev 50 (un pat vēl mazāk) centimetru attālumā garām pabrauc vilciens, neviļus rodas ideja nokļūt uz sliedēm. Kad vilciens ir aizbraucis, tikpat neviļus rodas vēlme nolēkt Daugavā no tilta, uz kura tu stāvi.
P.S. Esmu mājās. Tas (laikam jau) nozīmē, ka viss ir kārtībā.
man arī tā ir :) man gan tāda vēlme biežāk rodas, kad cieši garām pabrauc smagā fūre, tad gribas tai piespiesties. protams, zinu, kas notiktu, ja es to izdarītu
nez, tas ir kaut kaa nedaudz savaadaak tomeer :) visi trolejbusi, autobusi, mashiinas un kas tur veel tomeer nav tas saliidzinaajumaa ar praktiski pavisam tumshu nakti, milziigu meenesi melnajaas debesiis, paardesmit centimetrus no tevis traucoshos vilcienu un upi tev zem kaajaam :)
es tak neko taa sajuuta starpcit bija vienkaarshi fantastiska - just, kaa teu tik nenormaali tuvu baisajaa aatrumaa teshas vilciens garaam .. un peec tam apgriezties un skatiities lejaa uudenii un just to esam tuvaak kaa jebkad agraak
bet es netaisos ne mirt, ne ko, vnk sanaaca buut tai vietaa attieciigajaa laikaa un to piedziivot ;)