Manuprāt, viens no cilvēcisko traģēdiju iemesliem ir attiecības ar laiku. Vieni tā arī nekļūst pieauguši un otri - pārāk ātri un pamatīgi kļūst pieauguši. Pirmajā gadījumā sekas ir mazliet panaivi, mazliet lētticīgi cilveki, kuriem vairs tā īsti nepiemīt bērna skaidrums, toties netrūkst bērna ticības onkuļa teiktajam un trūkst sava plāna. Otrajā gadījumā cilvēkam ir plāns, bet parasti ir arī pārpārēm cinisma.
Laimīgi tie, kam šie abi aspekti ir samērīgās devās.