Mani klišejainie priekšstati par rokoko lakmetu vizualizējas gaišzaļos, zilos, baltos, rozā un perlamutra pelēkos toņos, ar krietnu zelta pūdera un eksaltētas šizofrēnijas devu. Līdz ar to es Kaljostro un Elīzas fon Rekes tikšanos spēju iztēloties tikai uz maija debesu un ziedošu ābeļu fona, it kā citu mēnešu 18.gadsimtā vispār nebūtu bijis.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
menaAr tām rokoko krāsām ir tāpat kā ar izkrāsotajām grieķu skulptūrām - īstenībā viss bijis košs un krāsians ka tik nu, vienkārši, līdz mūsdienām izbalojis. Viņiem taču nebija tie super puper mazgāšanas līdzekļi, kuris "saudzē krāsu un ko tik vēl".