| Sep. 1st, 2013 @ 09:56 am (no subject) |
|---|
Īsa dramatiska ainiņa ar laimigām beigām:
No rīta no savas istabas izvelkas Juniors, viss tāds bēdīgs, ietinies halātā. Apsēžas dīvānā, skaļi nopūšas. Pēc brītiņa vēlreiz nopūšas (zemteksts - nu mamma, paprasi taču, kas kaiš!). Mamma padodas provokācijai un apjautājas par nopūtu iemesliem.
- Es negribu iet uz skolu!
Tagad nopūšas mamma un neko neatbild.
- Cikos tur bija jābūt? prasa Juniors. Mamma apskatās internetos - vienpadsmitos. - Un cikos ir autobuss? 10:28. Nopūtas kļūst arvien izteiksmīgākas. Juniors skatās pulkstenī, sāk kaut ko knosīties un tad mamma pasaka: - Bet tas jau ir rītdien!
Juniora acis kļūst neticīgi priecīgas, īsa skaidrošanās par datumiem, skolas sākumiem un citām kalendārām lietām un bērns krietni atžirgst.
Fū. Vēl viena brīva diena reizēm ir tik jauki... |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}