Shelly -

11:02 pm

Idefikss - jāatrok savas vecās kedas, un jābrauc uz darbu ar tām.
Kedas manī raisa tādas atmiņas - par to vienu mēnesi, kad es, jauna, neprecēta, netīrās džinsās un kedās tērpusies, strādāju ministrijā, aiz durvīm ar uzrakstu "ministrs" (lai gan tā bija tīrā krāpšana, nekāda ministra tur nebija. Bet reiz, uzraksta maldināta, pie mums ieklīda sirmmamāmiņa, īsta kukažiņa, atbraukusi no tālas provinces, meklējot tieši ministru, kas pa TV bija teicis, ka pieņem visus. Sirmmāmiņai bija neskaidri papīri, konflikti ar kaimiņiem, vajadzēja konsultāciju. Nabaga naivā dvēsele, nav saprotams, kā viņa vispār tika garām sargiem), pildīju instrukcijas, viltoju instrukciju pildīšanu, ja instrukcijas nevarēja izpildīt, skaidroju onkulim-kolēģim, kapēc viņš nevar izlabot mājas lapā redzamo informāciju, vienkārši nokačājot no lapas Word failu un ielabojot tajā pareizās normas, saņēmu smieklīgu naudu un piekāru pie sava ziņojuma dēļa uzrakstu "ja man būs jādomā, pa kuru laiku es strādāšu".
Jā. Kedas un uzraksts* ir tas, kas man vajadzīgs.
Lai gan rīt darbā ieradīšos puķainā šifona kleitā un augstpapēdenēs - pirmā diena šonedēļ, kad nebraucu uz darbu ar velo, tas ir jānosvin!
* man šķiet, šoreiz tas varētu būt "A zdesj napisaano - Indira Gandi!" (no slavenās anekdotes)