| Morfejs moca mani |
[Jun. 9th, 2004|05:53 pm] |
| [ | stāvoklis |
| | Murgi priecē | ] |
| [ | melodija |
| | Paradise lost - Xavier | ] |
Ir divi rekurrentie sapņi man. Līdzīgi. Šorīt pamodos no kārtējā nobijies, nosalis, gatavs pārkost kādam galvaskausu.
Ideja ir lūk tāda - Apmēram pāris gadi nākotnē. Kāda cilvēku daļa ir sagrāvusi visu līdz šim pastāvējušo kārtību.(Nezinu kas un kā, es tikai skatos, nevis pētu vēsturi) Debesis aizklāj putekļu mākoņi, saule gan spīd cauri, taču tas ir netiešais starojums. Nevainīgie izdzīvotāji uzturas nelielās kopienās, jo sagrāvēju līdzgaitnieki ir kļuvuši par brutāliem slepkavām vai arī kaut kādiem zombikiem(pats nezinu) un sarauj gabalos ikvienu sev netīkamo, parasti izvēloties nomaļos indivīdus. Nezināmu iemeslu dēļ tie izvēlas mani par upuri un cenšas nogalināt it visur nepievēršot uzmanību tam, ka kopienas nedrīkst aiztikt(tradīcija?). Dīvainākais šai pasaulē ir tas, ka cilvēki baidās uzturēties mājās, tā vietā tie dzīvo bijušajās sabiedriskās vietās, piemēram uz universālveikala kāpnēm.
Pieslēdzos stāstam mirklī, kad ar pāris biedriem bēgam no Viņiem. Vārdus biedriem neuzzināju, tāpēc saukšu pēc iezīmēm. Garais saka, ka nedrīkst teikt patiesību par savu ceļa mērķi, savādāk Viņi var noklausīties un pārsteigt. Mēs nonākam pie krustojuma ar lielu ceļa zīmi. Brunete skaļi paziņo, ka būtu jāturas uz dienvid-rietumiem, uz Pļaviņām, taču tai pat laikā norāda ceļazīmē uz Aizkraukli.
Aizkrauklē atrodam izdzīvotājus, kas apmetušies uz universālveikala kāpnēm. Tuvojas nakts un iemītnieki sāk sačupoties (visatbilstošākais vārds) vienā barā, lai Viņi kādu nepaķer. Nakts paiet mierīgi, taču ar rītausmu nāk Viņu orda. Garais ar Bruneti apņemas palīdzēt aizstāvēties, bet man pasaka doties un izpildīt savu misiju(kādu misiju!?). Dodos tālāk uz Neretu. A nafig? Nu neretā ļaudis mīt bunkurā. Tad tur notiek neraksturojami gļuki. Atkal Viņi ir uzoduši manu atrašanās vietu. Šoreiz mani glābj veļas mazgātāja-tamponu saiņotāja, kura iepako mani kastē(virsū uzraksts Tampax) un iemet kaut kādā notekbaseinā, no tā pa cauruli es nonāku velnsviņzinkur. Un tad iezvanās mobilais telefons un māte saka, lai neaizmirstu apliet tomātus un pierakstīties pie ārsta.
Cik žēl, ka neredzēju beigas... |
|
|
| Comments: |
kādi globāli sapņi, bet ko gan citu var rakstīt Vonnegūta iespaidā.
Drīzāk pēc šī sapņa sāku rakt ārā visus Vonnegūtus, kas man mājās.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/151003/2403) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f |
|---|
| Date: | June 9th, 2004 - 07:30 pm |
|---|
| | | (Link) |
|
//he he
sak' - Aizkrauklē uz unīša kāpnēm? :)) incanti.
bet vispār - murgi rulz - man arī ir daži, kas visu laiku uz riņķi iet, bet pie normālām beigām nemaz nenonāk.
es tagad tikai domāju - vai ir iespējams, ka tavam sapnim ir arī kaut kāda dziļāka nozīme??? pagaidām nekāds sakarīgs skaidrojums prātā nenāk. :D
Vispār dziļāka doma ir, atkodu jau pirmajā stundā pēc pamošanās, taču nevēlos klāstīt. | |
