26 February 2010 @ 12:21 pm
 
viņš atvainojās smīnot, un paskaidroja, ka vienkārši daudz smaida un tā dara, arī atvainojoties, un es vienkārši lietas iztulkoju nepareizi.
tas viņam no attiecībām ar māti.
smīnot atkorķēju alu, atvainojos, ka nepareizi uztveru lietas un, ka nemaz neesmu bēdīga, apspiežot dusmas, kas brīvi palaistas viņu vienkārši noraktu.
tas man no tēva.

nu nebeidzās viss tik smuki, pēc tam atkal grūtā darba diena uzpeldēja un vīriešu variācija par pms. bet tad es atkal aizmigu un tas viņam vienmēr raisa riktīgu mīļumu, jo nākas mani likt gulēt un to viņš dara ļoti saudzīgi,ar lācīgajām rokām pa kārtām nolobot drēbes nost. parasti problēmas sagādā manas ausis, jo viņam vēl klibo džempera vilkšana pār galvu. nes mani uz vannasistabu mazgāt zobiņus. reizēm ,jau zem segas, sasmērē pēdas ar krēmu, jo zin, ka nevaru gulēt ar sausām pēdiņām.. viss tas lika aizdomāties, ka mēs dīvainā veidā strīdus risinam nevis ar seksu, bet gan to, ka es aizmiegu un tad sākas tāda kā mīļuma/salabšana/manisnolikšanasgulēt epopeja. vispār pritī nais, jo mēs strīdamies tikai vakaros