Mani nevar aicināt pusdienās. Piemēram, es jau pāris nedēļas nevaru aiziet pusdienās ar affair. Pavisam vienkārša iemesla pēc - manās pusdienās nav ne miņas, ne ziņas ne nesteidzīgas gastronomiskas baudas, laiskām sarunām, dzīves garšas un smaržas izjušanas... Es veiklu sastumju pēc iespējas vairāk pārtikas kuņģī, un desoju apkārt pa darīšanām. Šodien es, piemēram, izņēmu krekliņu no šuvējas, nopirku barību kaķim, nodevu vienu pāri zābaku labošanai un apskrēju visu Dominu meklējot to, nezin ko.
Turklāt ir pavisam skaidrs, ka jau pirmdien tas viss sāksies no gala, jo tad, savukārt, zābaki būs jāņem ārā no darbnīcas, un tā tālāk, un tā joprojām...
Atveriet riteni, es gribu izkāpt!