Es gribētu diskusijai vairāk piedēvēt zinātnisku raksturu... kaut gan... strīdā galvenais citam uzspiest savas domas vai arī kādu apvainot, zinātniskai diskusijai tas nav mērķis, bet bieži vien tāds ir rezultāts.

Var mēģināt pievienot vārdu apspriede - un sarindot iegūtos vārdus pēc destruktīvā rakstura augošā secībā: apspriede->diskusija->strīds.

Runājot par vārdu definīcijām, mūsu valoda ir tālu no pilnības, es nezinu nevienu labu algoritmu, kā domu sazarošanos pietiekami labi realizēt dzīvē. Es no tā reizēm ciešu, domas reizēm tā sazarojas, nav iespējams visu aptvert reizēm gan liekas, ka atbilde ir tuvu, bet domas aiziet pa citu ceļu. Verbālo un vizuālo komunikāciju iespējas ir krietni ierobežotas, resursi krietni izsmalti. Ja cilvēki atrastu citas komunikāciju iespējas, iespējams daudzi konflikti izzustu un to vietā rastos citi - pagaidām mūsu (iespējams, izņemot atsēvišķu zinātnieku, analītiķu un fantastu) prātiem problēmas.

Ehh, nu gan samuldējo, taču jābūt arī zināmai cieņai pret potenciālo lasītāju (daudzi uztraucas, uz cik lapām jāraksta kursa darbs vai sacerējums, bet reizēm aizmirst, ka kādam tas un vēl daudzi desmiti citu darbu, būs jāizlasa).

Ko gan es gribēju pateikt? Mūsu komunikācijas ir ierobežotas, kā rezultātā ir grūti risināt esošos konfliktus, un rodās jauni. Bet, viss notiek tieši tā, kā tam būtu jānotiek, reizēm tieši stūrī iedzīts cilvēks atrod kādu visai cilvēcei noderīgu risinājumu. Kāds pārpratums (hmm, ne kļūda pieņēmumos, bet novirzīšanās no sākotnējā plāna) var novest pie ģeniāla izgudrojuma.

Es laikam īsti neatbildēju uz tavu jautājumu, es nebiju agresīvs, bet tevī īsti neieklausījos. Kā tad īsti varētu raksturot mūsu komunikācijas veidu?

Mēs visi šeit meklējam atbildes uz saviem jautājumiem

Es nepretendeju uz orākula statusu, bet zināmu līdzību laikam jau var saskatīt, arī orākuls ne vienmēr sniedza tiešas un saprotamas atbildes.

diskusijaa tu vienkaarshi gaidi savu kaartu runaat; striidaa tu sevi ar gaidiishanu neapgruutini ;)