Shelly -

11:08 pm

Šajos Jāņos: 

• realizējās mans senais sapnis - jasmīnu vainags. Es par to murgoju jau kopš bērnu dienām, un vecāku vasarnīcas dārzā pat auga divi šiki jasmīnu krūmi, tak tiem bija nekam nederīgs taimings - uz Jāņiem ziedu nekad vairs nebija vai arī tie bija tik pārziedējuši, ka bira no pirmā pieskāriena. Savukārt tagad, globālās sasilšanas laikmetā, jasmīni bija uzziedējuši akurāt tad, kad tas visvairāk nepieciešams.
  
• Visjestrāk laiku pavadīja, šķiet, kaķis. Vispirms mēs viņu noķērām un iebāzām būrī, kas prasīja zināmu piepūli, jo pēdējoreiz kaķis būrī sēdēja, kad devās pie vetārsta, un par šo gājienu zvēram acīmredzami ir saglabājušās visļaunākās atmiņas. Pēc minūtes būrīša durvis tika atspertas vaļā, un kaķis raķetes tempos pazuda zem dīvāna. Pēc vairāku minūšu saspringtas skraidelēšanas pa dzīvokli un visādiem viltīgiem manevriem kaķis tika noķerts un atkal iebāzts būrī, dublis divi. Kad būris visbeidzot piezemējās vecāku vasarnīcā uz grīdas, kaķis pazuda. Pēc vairākām stundām pat es sāku uztraukties, vai jamais nav izmucis ārā un pazudis. Visbeidzot atmetu lepnumu un sāku skraidīt apkārt pa māju, skaļi un izmisīgi kliedzot: "Gizmiņ! Es padodos! Padodos, nāc ārā!" Pārlūkoju visas spraugas. Tāks, un kurš gan teica, ka tik šaurā spraugā kaķis nevar ielīst? Var, un kā vēl var. Drosmi kaķis atguva tikai pa nakti. Toties tad viņš kļuva neticami varonīgs un atjautīgs. Kāpt augšā pa sienu? Labiņi. Iekāpt divstāvu gultas otrajā stāvā? Labiņi. Nolekt no divstāvu gultas otrā stāva uz mana guļamkreslā, tieši man virsū? Labiņi! Iespraukties man līdzi tualetē un palikt tur? Labiņi. Skaļi ņaudēt, lai glābju viņu no šaurās bezizejas? Labiņi!!! Nograuzt saimnieka smalko mugursomu? Labiņi, labiņi, labiņi! Drosme pilnīgi izčibēja tikko kā uz skatuves atkal parādījās būris, un visu mājupceļu Gizmo bļāva tik smalkā un nelaimīgā balsī kādā nebija kliedzis no bērna kājas.
  

• Daži ļaudis esot ar putniem. Maniem vecākiem ir vasarnīca ar putniem. Savulaik putni ir ligzdojuši uz tualetes lodziņa palodzes, vīteņos, vienā mājas galā, otrā mājas galā, trešā mājas galā, ceturtā mājas galā. Šogad viņi ir iekārtojuši sev šiku mītni verandā uz apgaismes spuldzes. Lai gan es ironizēju, ka putniem māja patīk, jo lietus nelīst uz galvas, patiesais iemesls ir krietni prozaiskāks - pa mājas ķieģeļu sienu nevar uzkāpt neviens kaķis. Visas kokos savītās ligzdiņas diemžēl šo zvēriņu dēļ ir piemeklējis ļoti skumīgs liktenis. Tiesa, dzīvei mūra sienās arī ir savi mīnusi - kamēr mēs kūpinājām šašļikus un dziedājām dažas nepieklājīgas latviešu tautas dziesmas, putni (divi pieauguši, trīs vai četri mazuļi) vai juka prātā. Mums, protams, bija ļoti žēl, bet mēs mudinājām viņus ātrāk pierast pie tā, ka arī mums ir kādas tiesības uz šo teritoriju.
  
• Vispār man pamazām sāk likties, ka visi tie cilvēku svētki mūsu mazajiem brāļiem ir vienas vienīgas ciešanas un šausmas.
  
• Man laikam sāk iegaršoties bezalkoholiskais alus. Jā, tieši tik tālu ar mani nu ir.