brr man teica, ka man jāsāk pierakstīt savi sapņi, jo visa tā psihodēlija, kas man pēdējās 2-3 nedēļas rādās īstenībā ir ko vērta. Bet, protama lieta, kad es jau viņam tā kā sliecos piekrist, tā man kaut kā tie sapņi, čuš, un pazuda. Kaut kas gan bija šorīt , bet tāds rāms un mierīgs - liekas, ka rozā istabā bija nonākušas manas lielās, melnās klavieres, vēl man bija raga brilles ar ūberbieziem stikliem un frizūra kā puikam. Bet tas ne tuvu nestāv, piemēram, vakar redzētajam, kurā izrādījās, ka tas pats brr ir adoptēts, un viņa bioloģiskā māte ir Bridžita Bardo un tēvs Gunārs Binde (viņš gan par savām tēva tiesībām lielu interesi neizrādīja un sapnī bija sekundāra persona). Māte vecumdienās steidzās atjaunot kontaktu ar dēlu un ieradās pie viņa zaļā kleitiņā un zaļā ratiņkrēslā (vecums dara savu) un viņa bija nolēmusi kopā ar dēlu apceļot pasauli. Pēdējais ko no sapņa atceros, liekas bija, ka viņi abi ( nu dēls ar Bardo zaļajā ratiņkrēslā) bija nonākuši Parīzē. . Tad es pamodos, pārrados mājās un nolēmu pagulēt vēl. šoreiz man sapnī rādījās, ka aiz mana zaļā dīvāna slēpjas kāds sen nesatikts klasesbiedrs. Slēpjas, jo kāds no manas kāpņu telpas kaimiņiem viņu gribot nogalināt. Vēl tas pats kaimiņš mums centās nodarīt gauži čurājot no augštāva balkona.
Pēc šitā visa es sāku domāt, vai tik man organismā dabiskā ceļā neģenerējas kādas vielas, kas citiem jāuzņem ar papildus iepīpējamiem, iedzeramiem vai sazin vēl kādiem līdzekļiem.
|