27 October 2009 @ 10:10 pm
 
šitādu klepu es Laurai dzirdējusi vēl nebiju. Kā aizsmacis suņa (kucēna) rējiens un tāds ļoti plašs... izklausās arī sāpīgs...
šonakt bija t, pa dienu vēl nevarēju sparast no kā, bet vakarā jau sākās tā sirdi plosošā klepošana. pat balss viņai aizkritusi.

rudentiņ, rudentiņ... neesam bijušas piesardzīgas. patiešām nē. bet cik var vislaik piesardzīgi dzīvot!?! ceru tik, ka bez antibiotikām.