| |
[3. Aug 2009|12:54] |
Rādīju dažiem ļaudīm savu pastmarku albūmiņu. Sen pats nebiju skatījies. Tīri tā neko, es jums teikšu. Jaukas atmiņas, jaukas markas.
Pastmarkas es sāku krāt pirmajā klasē. Pareizāk sakot, tās man sāka pirkt vecāki. Markas beidzu krāt kādā trešajā klasē, kad aktuālāki sāka kļūt donaldiņi un turbeņu papīreļi. Vaļasprieka maiņai sava loma ir arī Latvijas reģionālajām īpatnībām. Aptuveni ap to laiku mēs mainījām dzīvesvietu - pārcēlāmies no Vidzemes uz Zemgali. Krietns gabaliņš. Jaunajā dzīvesvietā tuvākajā un tālākajā apkārtnē nebiju manījis nevienu, kas krātu markas. Savukārt vecajā vietā ar to noņēmās katrs sevi cienošs sīcis. Pagalmā vazājāmies ar saviem albūmiņiem, mainījāmies un ar sliktajām (lētajām un nobružātajām) markām, spēlējām to pašu, ko šeit spēlēja ar košļeņu papīriņiem. Neatceros, kā tas saucās, bet nu, kad sit tām markām ar roku un mēģina apsist otrādi. Nu, tā jocīgā spēlīte.
Kopumā es biju kārtīgais sīcis-marku kolekcionārs, man vecāki neļāva ar smukajām markām ne mainīties, ne spēlēt, lai mani lielie puikas neapčakarētu. Tomēr pamanījos šādas tādas markas iemainīt un arī paspēlēt. Smukākās markas es, protams, nemainīju (tik daudz prāta man bija). Tagad skatoties savos marku albūmos redzu, ka tomēr esmu dažas jaukas markas iemainījis, tādas, kādas veikalā nebija dabonamas. Tomēr ar nožēlu atceros, ka esmu atdevis arī kādas no savām smukajām markām, tajā skaitā atceros smukas čehu markas ar mašīnām. Nezinu, pret ko iemainīju, bet tam laikam vajadzēja būt kaut kam labam. Tagad gan to vairs nav iespējams noskaidrot.
Pavisam kopā man ir četri marku albūmi - divi lieli un divi mazi. It kā katrā albūmā sava tēma. Vienā lielajā ir sports un vēl dažādas smukās markas. Otrā lielajā ir transporta līdzekļi - mašīnas, lidmašīnas, kuģi, gaisa baloni u.c. Vienā mazajā ir dzīvnieku markas, otrā mazajā visāds mistrojums - kukaiņi, sēnes, multenes, padomju propaganda u.c.
Padomju laikā varēja dabūt tās pastmarkas, ko varēja līmēt uz aploksnēm - bez zīmogiem, kā arī tādas, kas bija jau apzīmogotas, priekš kolekcionāriem (tādiem kā es). Protams, ka vispieejamākās bija Padomju markas, tās bija arī vislētākās, līdz ar to arī visnevērtīgākās, marku krājēju un mazgadīgo ekspertu acīs. Tagad jau, protams, ja būtu bijis prātiņš, es būtu vairāk tos padomju brīnumus sapircis. Vēl biezā slānī bija Kubas, Vjetnamas, Korejas un citu Padomju bloka valstu markas. Arī relatīvi mazvērtīgas. Savukārt, ja tev bija kāda Rietumvalstu marka, tu biji liels vīrs.
Tomēr, kā skaties, kā ne, arī manā kolekcijā ir virkne patiešām skaistu marku. Nu, jā, ja kopā tās ir kāds tūkstotis, tad starp tām gan jau ir atrodamas arī kādas skaistās un interesantās. Protams, ir dažādas jaukas Padomju markas ar vecajām mašīnam, propagandu un citu Padomju tematiku. Ir piemēram multeņu tēma - t.sk. marka ar "nu pagaģi", "ezīti miglā", "vinniju pūku". Man jau ļoti patīk dažādās smukās sporta un dzīvnieku markas. Vēl man ir markas no dažādām eksotiskajām valstīm t.sk, piemēram, no Afganistānas. Tomēr manām markām vairāk ir bērnības atmiņu vērtība, nevis filatēliskā vērtība.
Ja uznāks baigā iedvesma, varbūt kādu smukumu arī ieskanēšu vai nofoķēšu.
Starp citu, man nav īsti skaidrs, kāpēc marku kolekcionēšanu saista ar kaut kādu nūģismu un garlaicību. Maunprāt, tīri inčīga štelle. Varbūt ne ikdienas vaļasprieks, taču svētku reizēs tīri gaumīga nodarbe. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}