|
December 19th, 2005
02:27 am Man patika, kā es vakarnakt par sevi teicu, tas ļoti labi man atbilst: "Vispār jau es esmu defaultā nelaimīga. Lai arī cik labi/laimīgi es mēdzu justies, un, cik man būtu lieliska dzīve, dziļi sirdī es vienmēr esmu, un nekas neliecina, ka kādreiz tāda nebūšu, nelaimīga."
Nezinu, kas tam par iemeslu. Kaut kāda vilšanās, vēl kas cits, bet tā nu tas man ir izveidojies. Un es pat nespētu iedomāties, ka varētu būt arī savādāk. Current Mood: good Current Music: Depeche mode: Enjoy the silence
|
Comments:
jē, stagnācija rullē, indigo bērns!
/man nāk miegs un sāp zobs, tāpēc es esmu nedaudz indīgs ;)
man neceltos roka to nosaukt par stagnāciju :) ''nelaimīgā sajūta'' transformējas dažādās izpausmēs.
piemēram, kādās izpausmēs? :)
visā emociju spektrā :) nu, teiksim tā, es nevēlētos baigi izpaust ;)
tad kāpēc Tu par to ieminējies?
es daru tāpat kā tavs draugs Kārlis, kurš, ja nemaldos, bija tas, kurš visu laiku tā dara. Ja maldos, tad atvainojiet jel, man ir īsa atmiņa :) bet vispār, neņemot vērā augstāk minēto, mans teiktais nebija mērķēts uz tā dziļāku izpildi, t.i. es netiku paredzējusi, ka no tavas puses radīsies dziļāka interese :)
a kā tad dara mans draugs Kārlis?
un es, un es uzsveru "es", parasti nerunāju par lietām, par kuru es neesmu gatavs runāt līdz galam :)
bāc, es saputrojos tagad :) ir tādi cilevēki, kuri sāk stāstīt kaut ko un tad pārtrauc un saka - nē, nē, nevar.. :)
bet nu, šā kā tā, 'tāpēc, ka citi tā dara' nav nekāds attaisnojums :p
es jau teic, ka šī situācija atšķirās, jo nevarēja paredzēt,ka tevi interesēs detalizētāks izklāsts :)
bet nu tas par negatīvo ir Tavas iedomas un viss.
es saprotu, protams, ka vieglāk ir pieņemt, ka viņas ir un viss un ka nabaga Tu neko nespēj padarīt, bet nu stulbi tomēr, ka Tava dzīve un šitādas lielas lietas bez Tavas teikšanas notiek, vai ne?
stulbi. bet, lai arī ko tu vai vēl kāds cits man censtos ieskaidrot, es vēl nespēju mainīt :)
bet vai Tu kaut ko, khm, mēģini mainīt?
ahh, pagātnes formā. ķepiņas gaisā tagad? :)
Es pieļauju nelielu iespēju, ka pāries tāpat, bez vardarbīgas iejaukšanās laikam jau ķīmiskajos procesos :) Vispār jau dzīve arī šitā nav peļama, it nemaz, es taču neizskatos pēc nabaga nabadzītes un tā arī nejūtos, vienkārši paralēli visam tas velkas līdzi redzamāk vai neredzamāk. pie tam, tas liek lietas skatīt citādi..
tev pietrūka sakāmais ;))
apnika vienkārši. Tu esi iesēdusies savā self-pityā, uzskati, ka tā ir pareizi un tā vajag un tad jau tur nav jēgas neko runāt, ja Tu pati neko negribi mainīt ;)
izklausās jau nu brismīgi ;D
Draugs Kārlis...? Tas laikam būšu es. Jo nu es šaubos, ka Tu pazīsti otru Kārli kurš arī ir Andra draugs...
Un par to neteikšanu līdz galam... es tikai spēlējos un dauzos...
Un heh... jā Andrim tomēr ir taisnība.. piedod, bet tā nu tas ir...
katrs jau domā ko un kā vēlas, bet patiesību attiecībā pret sevi es tāpat zinu :)
man paties prieks - tas tiesa. bet zini, es neteiktu, ka esmu sevi izzinājis. nē ne tuvu neesmu. tas jau tikai es - protams. un tikai mans viedoklis - protams.
es izlasīju un un dziļi(ļooooooooooti) nopūtos...
p.s. Mēs paši izvēlamies, kā justies... :))
nav jau tik traki, tā man visu laiku ir bijis un, redzi, ka esmu tīri tāds interesants cilvēks tomēr. un ar mani notiek tik daudz jauku lietu, pie tam es pati esmu jauka :))
un kā tad cilvēks, kurš ir tik labās domās par sevi var būt tik nelaimīgs... ?
eh, šeit var būt vairāki atbilžu varianti: 1) es nemaz neesmu tik superaugstās domās par sevi; 2) ja es esmu, tad tas neliedz būt iekšēji nelaimīgam, tads tieši palīdz tādam kļūt;
Ja nu tev patīk tā justies... :(
Nekas cits kā tava vēlēšanās šādas izjūtas nerada...
Nosauc kādu citu iemeslu. Man wot šobrīd pašam būtu iemesli depresņakam - kā pateicu organismam, ka tuvākajās dienās nekā neatliekama nav, tā viņš momentā sasirga un šobrīd es esmu diezgan nožēlojamā paskatā un izjūtas nu g=alīgi nemodinas optimismu. Izlienu no gultas g.k. praktisku vajadzību spiests. Bet tādēļ neturu nelaimīgu ģīmi.
es ar` neturu nelaimīgu! saproti, runa ir par kaut ko lielāku, kā, piemēram, ikdienas neveiksmes.
Tad nosauc kādu lielāku iemeslu. Arī plašākā nozīmē man netrūktu iemesla justies nelaimīgam - gan personiski, gan globāli, jo globālas problēmas man visai ievērojami ietekmē dzīves noskaņojumu. Aber - ņe dožģoķes'! :)
piedod, bet Tas laikam nav nosaucams vārdos :)
Vārds "hipohondrija" te nederēs? :) T.i. pacients pats sev iedomājas slimību...
Nederēs! Es neko neesmu iedomājusies un tā nemaz nav slimība, tāda ir mana personība.
Ja "tāda ir tava personība", tas ir sinonīms hipohondrijai... un tevis pašas izvēle, nevis kaut kas ārēji nosacīts. Jeb vai tavu personību, atšķirībā no citām, kāds dievs uztaisījis jau gatavu un nelaimīgu? Oder tomēr kā citiem - kādu sevi gribēji, tādu radīji? Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē. Žēloties par ļauno likteni, protams, dažiem patīk labāk, bet tā ir tieši slimība, nevis kaut kas iepiekš nosacīts.
Cilvēki ir dažādi veidojušies, ja tā nebūtu, tad pasaules vēsturē un šobrīd nebūtu sastopami dažādi dīvaiņi, kas patiesībā ir tie, kas liek pasaulei griezties uz priekšu un attīstīties. "Laime katram tiek piedāvāta, katra paša izvēle - pieņemt to vai nē." Tici man, es par savu laimi, kuras man tiešām pagaidām varētu būt daudz, tāāā gribētu priecāties, bet mans neremdināmais prāts tikai prasa vairāk un vairāk, kaut ko tādu, kas nav iespējams. Nevaru taču pēkšņi vienā dienā likt sev priecāties par esošo, ja nu vienīgi notiks kaut kas pavisam slikts. Vēl. Es nežēlojos par nekādu ļauno likteni, jo man tāda nav. Tā es domāju ;)
Man arī gribās visai daudz ko tādu, kas nav iespējams (ne jau nejauši es esmu nodzīvojis līdz 40 gadiem vecpuisī!), gan p;ersoniski, gan globāli, bet tas nav iemesls ņaudēt par to, ka esmu nelaimīgs visu dzīvi - kas nozīmē to pašu ļauno likteni.
es jau cenšos neņaudēt :-/, es tikai konstatēt..
Ja sekas ir vienas un tās pašas - tava garastāvvokļa un dzīves laimes perspektīvu mākslīga pasliktināšana,- tad starpības starp šiem jēdzieniem vairs nav.
From: | |
Date: | December 20th, 2005 - 04:30 pm |
---|
| | | (Link) |
|
to sauc par zināma veida apzinātu mazohismu. man arī tāds piemīt un tas ir jāizmanto radoši! :)
izklausās jau interesanti :) tā jau saka, ka visi ģēniji un radošie cilvēki ir tādi traki un nelaimīgi..
kas tad tā saka, izņemot tos pašus nelaimīgos?
traks? tā cilvēki, kuri dzīvo rāmjos saka par cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus rāmjiem. dzīvojot rāmjos jau neko jaunu tāpat neuztaisīsi, tāpēc, dabiski, ka 'normāli' ģēniji nerodas. |
|