Kā jau tas zināms, P grib visu to pašu, kas M.

Ja M brauc pie zobārsta, vajag P arī: "man jobiņš izkita, eku nau. Jābauc pie daktejes."
M ir platīte augšzobiem, arī P man apgalvo, ka viņai ir platīte. Sarkana.
M nelāgi sasit kāju, arī P rāda uz katru mazāko skrāpi un gaudo, ka vajag ārstēt. Vakar svaigu M kājsasitumskrāpi smērēju, P arī vajadzēja, un, lai arī viņas "pušumi" jau veci, īdēja "sāpēs" tāpat, kā māsa.

Es nezinu, kad šitais pāries.
Nekad? T.i. vismaz tuvākie 10 gadi laikam būs tādi. Kad M daudzpadsmit gados būs brūtgāns, skaidrs, ka P savos mazpadmit arī sapņos par kādu, ar ko rociņās staigāt un bučoties...

Dažkārt man meitenes izsauc tirpoņu pie matu saknēm. Aš it kā fiziski sajustu matu sirmošanu. Kaut gan trešais sirmais mats (ko esmu nolēmusi cieņpilni atstāt, neizraut) vēl nav parādījies. Tfu-tfu-tfu.

//Psiholoģiski laikam tiešām vieglāk sadzemdēt veselu baru reizē, kamēr vēl nezini, cik grūti ir, kad viņi aug. Pēc tam jau ir pēc tam. Pricipā jau pirmdien nožēloju, ka meitenes uz vasaru no iestādēm esmu izņēmusi.