mūsējiem nekas cilvēcisks nav svešs, it sevišķi, kad ir paņemts uz krūts un, kad no ierastās biznesa klases tiek iesēdināts parastajā. lasu un nevaru beigt smaidīt : "Atsevišķu uzņēmēju ālēšanās, ar kuru trešdienas vēlā vakarā lidmašīnā noslēdzās Valda Zatlera valsts vizīte Azerbaidžānā, likusi apsvērt smalkāka sieta uzlikšanu, vētījot, kuri biznesa cilvēki turpmāk dosies kopā ar prezidentu. (..) Kad uz skaļajiem aicinājumiem neatsaucās prezidents, I. Strautiņš aicināja runu V. Zatlera vietā teikt kādreizējo ministru Jāni Krūmiņu, kurš, būdams acīmredzamā alkohola reibumā, savu uzrunu beidza ar vārdiem 'es jūs visus mīlu, ejiet jūs visi dirst'." |
Tā kā filmā "Ceplis", kur kungi sanāk un ballītes beigās bāž viens otram mutē neļķes ar vārdiem: 'Ak, tu, vecais mērkaķi!'
O tempo, o mores!