Ar mutes ermoņikām uz Nebula miglāju -

ja tā tiešām ir depresija, tad arī rīt un parīt būs.

Bet pirmais solis uz apzināšanos un atzīšanu ir veikts. Apsveicu.

Depresīja kā reāla ārsta uzstādīta diagnozē, vai depresija- es šodien jūtos slikti un teikšu, ka man ir depresija?

Ja pirmais variants - tad tabletes un līdzcilvēki var palīzēt, ja otrais, tad var pamēģināt ar galvas sišanu pret sienu. :)

tadas ko pie arsta tikai var dabut

vispār ārsts izrakstīs tev atbilstošās, noteiks depresijas "līmeni". Un tad, kā es saku, ir mazās rozā laimes/burvju tabletītes. Iedzer tās un viss kļūst skaists, rožains, un viss ir pofig (pat tas, ka saplīst mīļākā glāze). Tiesa gan rodas atkarība un ilgāk par pusgadu neizrakstīs. (un vēl viens mīnus, kad saplīst mīļākā glāze, tur ir tikai bērnu dzira, jo jebkas stiprāks ir aizliegts)

Nu armijā tevi vairs neņems, jo būs aizdomas, ka pats uzspridzināsies kopā ar visu savu draugu pulciņu.
Teroristiem pašnāvniekiem, gan tu varētu patik ar to ierakstu.
Gimenes ārst tev uzrakstīs nosūtījumu pie psihologa vai psihoterapeita, domāju, ka neesi tik traks, lai tevi sūtītu pie psihiatra (bet kas to lai zina).
Ieraksts slimības vēsturē būs, bet ne tā, lai traucētu dzīvot, bet par valsts prezidentu tu arī vairs nevarēsi būt.
Jebkurā gadījumā nav tik traki. Un ja tev ir depresija, tad labāk iesaku aiziet pie ārsta, jo tā ir gana nopietna slimība un ir laikus jāsāk ārstēšanās kurss, nevis jāgaida līdz ieslīgsi smagā depresijas formā un meklēsi jau striķi un meža eglīti.

P.S. Ja tev ir īsta depresija, tad, drošivien, mani salīdzinājumi tev par labu nenāks. Bet tad noteikti aizej pie ārsta.

Ja izdzīvosi, tad tev ir vnk melnā strīpa nevis depresija, bet, ja beigsi dzīvi pašnāvībā, varēsi atcerēties (pēc nāves dzīvē), ka tomēr vajadzēja pie tā ārsta aiziet.