(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
5.. Jan, 2014 | 10:32 pm
mūzika: Jeremy Messersmith - A Girl, a Boy, and a Graveyard

Es biju tik jauks, ka pēc filmas noskatīšanās, virtuvē smēķējot, es meitenei, ar kuru pašlaik satiekos atzinos, ka man ir depresija. Viņa bija pirmais cilvēks, kam es to pateicu. Šī bija pirmā reize, kad es to atzinu. Jocīga sajūta, jo tagad es patiešām sāku ticēt, ka tā arī varētu būt, ka depresija nav tikai tiem nīkuļiem tur visur, bet ka tā ir tik pat reāla kā iesnas un es esmu sasirdzis. Cerams, viņa nesabēdāsies. Cerams, ka man rīt vairs nebūs depresija.

Link | Komentēt | Add to Memories

Comments {9}

naivums

(bez virsraksta)

from: [info]naivums
date: 6.. Jan, 2014 - 05:09 pm
Link

Šitie ierobežojumi vienkārši nav godīgi. Jo varbūt es gribu iet armijā un, kas zina, varbūt pēc saviem 15 gadiem gribēšu sēdēt arī prezidenta tronī.
Mēh, ārstiem mani neredzēt.
Vingrošu un dzeršu zāļu tējiņas, gan paliks labāk.
Vai varētu būt, ka veģetārisms pēc kāda laika izsauc tādu lielu iekšēju apsīkumu?

Atbildēt | Iepriekšējais | Diskusija

Sesilija

(bez virsraksta)

from: [info]sesilija
date: 7.. Jan, 2014 - 08:24 am
Link

Ja izdzīvosi, tad tev ir vnk melnā strīpa nevis depresija, bet, ja beigsi dzīvi pašnāvībā, varēsi atcerēties (pēc nāves dzīvē), ka tomēr vajadzēja pie tā ārsta aiziet.

Atbildēt | Iepriekšējais