vai tā bija vēja pūsma no loga, vai vienkārši tas bija sapņa tulkojums. Viņa nezināja un nemaz negribēja zināt.
Kad atvērās durvis un viņa izdzirdēja balsi...tik nesaprotamu un nepazīstamu, tā nobijās, viņa neskatījās acīs, jo tās vairs nebija Vi;na acis.
Prom! Viņš joprojām bija prom! Skatiens, kas apgaroju viņas ķermeni. Un viņa lasīja, lasīja.... lasīja viņa skatienā...it visu, ko nakts bija izdarījusi ar viņu.
Tā redzēja kokus runājam, smiltīs zīmējot dīvainus zīmējumus, ko cilvēki neredz... Meitene redzēja Mīlestību, jo viņš to redzēja...
Tā nejuta neko apkārt, tā skatījās Viņa acīs, kā filmā, sirds viņai dauzījās tik skaļi, viņa klusēja...
Kad meitenes pieskāriens Viņa sejai bija glābiņš, lai atsauktu atpakaļ viņu realitātei, tā glāstīja viņu, un skūpstīja , un piekļāva viņu sev tik cieši klāt, ka liekas, Abi bija viens vesels...
Miers. Viņš paskatījās meitenes acīs un saskatīja Mieru, Mieru ar lielo burtu M.
Tas nolika galvu viņai uz krūtīm, satvēra viņas roku cieši , jo cieši... Un krita miegā.
Ar vieglu nopūtu meitene vēlreiz noskūpstīja Mīļoto, palaida rokas vaļā no ciešā satvēriena, un apsolījās vairs viņu nekad, nekad , nekad TUR nelaist.
Un lēnām tā pieskārās zemei, viegli, viegli...tikai ar pirkstu galiem.
Viņai nobira pāris asaras, sāļas, jo sāļas... un viņa zināja, ka tās bija pēdējās.
Current Music: |
Depeche Mode - Home |